Jā, jā nekas man nepatika.. Man nekad nekas nepatīk.. Es esmu tāds savdabīgs vienpatis.. Bet nu ok tā "spried Tu".
"Btw, ja citiem i grūtāk, ta kāpēc "citi" pieļauj ko tādu???" Un tad Tu vēl, mani kritizē, ka "bremzēju", ka "nevēlos" to, vai ka vnk neko tml. "nepieļautu".
Redzi, vnk reizēm cilvēki nespēj "ieslēgt" visas savas iegribas/emocijas kkur "dibenā", lai tml. mirkļi nenotiktu sasteidzot visu, un maybe "kādam" radītu lieku vielu pārdomām, varbūt vnk kā pajoliņam uzlikt zirga klapes, aizšūt muti, un sasietām rokām nepārtraukti māt ar galvu...
Nezinu, "kāds draugs" esmu, kādu Tu mani esi nostādijusi, neredzu Tevis izliktās robežas, jo neapzinos laikam vairāk cik skaitās "tuvs draugs", un cik tuvs ir "tuvs" ģeometriski formulējot...

Ehs, piedod, bet Es uz kādu laiku laikam prom.. Pc, jāmaina aķi.. un jāaizbrauc uz veikalu pēc tekilas/aliņa un cigaretēm..
Tev arī tūliņ mājās būs "mīļums" kuru bučot/mīļot un paēdināt.. Tāpēc laikam attā..

P.S. Jā vakarnakt izdevās ~3h pēc ilgiem laikiem pagulēt... Jo vnk pārdzēros un atlūzu.

Nja, tā jau es arī domāju, ka ja kkas tāc notks, ta es būšu vainīga apie tā, ka es to pieļāvu un tu būsi nabaga upuris, kuru es ļaunā pavedu un sāpināju!!! tad zini, lai tev atvieglotu dzīvi, nekad nekas tāc vais nenotiks!!! labs draugs turpmāk būs ievērojot visas robežas (standarta, vispārpieņemtās), un ja nevari ar tām sadzīvot, ta pasaki man atklāti un nekontaktējies ar mani! Gan es pārdzīvošu!!!

Atā, lai tev jautra dzerstīšanās!!! Jā, man mīļums tūlīt būs klāt un mēs arī iedzersim... es klusībā arī par tavu veselību!!!

P.S. Nejūtis vainīga pie tā, ka tevi iekāroju.. un neko nevaru padarīt, pat ja tev tas sāp!!!

Piedod... tas ir laikam viss kas man būtu jāsaka..

Ehs. Lai nu kā - Piedod, tā Es to nebiju domājis un nekad nedomāšu.
Nav jēga meklēt vainīgos, jo ja kādam būtu jājūtās vainīgam - tad abiem.
Tu mani nepavedi (ja nu vienīgi sakārdināji un satracunāji :P), arī Es to vēlējos..
Ar iepriekš teikto, Es tikai gribēju teikt: "Ka pēc katras tik mīļas/tuvas tikšanās, arvien grūtāk un sāpīgāk ir atkal atvadīties, un to kas bijis nolikt jau vairs tikai atmiņās, pagātnes formā..
Reizēm tāpēc ir bail vai pieļaut to vēlreiz un justies uz brīdi atkal laimīgam, vai baidoties no"beigu fāzes" vienatnē to atceroties un skumt.. Brīžiem tiešām ir grūti izlemt, citu brīd atkal ir "pajāt" visu citu apkārtesošo, un ļaut būt laimīgam gan sev, gan vēl arī otram cilvēciņam..
Nezinu vai saprati manis teikto, un vai atkal ar kādu teikumu Tevi neaizvainoju, citiem vārdiem/teikumiem būtu grūti izskaidrot un Tev atvainoties...
Ehs, lai man atvieglotu dzīvi? "(Fuck life, got knife!?!)" Nesen Es sev uzdevu jaut.: "Kas ir dzīve bez Tevis..?", zin manas domas Tu tāpat nojaut, vnk zinu, tāpēc paklusēšu. Ok, pateikšu atklāti, jā ar Tevis ienākšanu manā dzīvē ir šis tas mainījies arī uz slikto pusi, bet tā jau nav Tava vaina, pats vien esmu vainīgs, ka ļauju tam piepildīties, vai pareizāk nē.

Labi, beigšu te gari un plaši rakstīt, gan jau tāpat dusmojies un dusmosies..
Heh, vēlviens apliecinājums tam, ka 13ie datumi ir eXtra veiksmīgi..
Bet nu labi nevermind. Darīšu to ko vislabāk protu, un apsveikšu sevi "mīlestības dienā"...

Nezinu, ko domā par mani, kā būtu bez manis un ko domā darīt tālāk, bet nekā TĀDA vais nebūs, jo lai cik patīkami un labi tas būtu, tev sāp.. un negribu, lai tā būtu!!! Jā, vainīgi esam abi, ka kauko tādu pieļāvām, bet varbūt, vaidzēja pieļaut, lai redzētu kas sanāx???
Gribēju no rīta dabūt tevi rokāun pierunāt, lai atskrien līdz manai skolai -varētu vismaz brīdi pavadīt Valentīndienā kopā, bet tu būtu atteicis, visādi aizbildinoties, tāpēc, kāvakar nosolījos, tā nedarīju!!! Ehz... varbūt, ka šādas attiecības - no attāluma tev i tīkamākas???

Mja, tad kārtējo reizi piepildās arī mana "intuīcija". Jutu, ka toreiz tām "derībām", nav jēgas un nākotnes. Zēl. Nu dien žēl...
Tam jau sāpes ir domātas, lai atrastu pielāgojumu. Bet labi Tu zini labāk..
Uzspiest neko neuzspiedīšu..
Jā pieļait vajadzēja, daudz ko no tā sapratu par Tevi/sevi un citām lietām. Bez tiem mirkļiem vēl varbūt pat tagad reizēm par kko šaubītos.. Bet ko nu tur vairs, tās jau vairs ir tikai labas atmiņas, ehs..
Ja būtu bijis tāds piedāvājums no rīta puses, tad 90% būtu sēdies un braucis, jo tad pie reizes atrādītos ārstam...
Kāda nozīme tam, kas man ir "tīkamāks", ja to reti kad var/-ēja īstenot, un tagad tas kļūst tikai par sapni, tur kur bija sākumā.. :/

Derības paliek derības.. tās neatkarīgi no apstākļiem paliek spēkā, jo derības ir goda lieta un es nekad nepārkāpju solījumu!!!
Par ko ta sāpes? Pac jau to panāci, teikdams, ka tev sāp katru reizi, kad kkas tāc notiek!!! Es mēģinu atrast risinājumu...
Ja būtu piedāvāc...bet es nosolījos vais nepiedāvāt un ja arī gribētu piedāvāt, t atevi jau nevar sakontaktēt - pat taga vēl neesi izlasījis manu sūtīto sms!:/ Un ja es taga piedāvātu???

"Nekad nesaki, nekad..."
Me tak vienmēr panāk to, ko nevajadzētu panākt.
Var, pat šeit mani var sakontaktēt. Tikai tas laikam ir vēl sliktāk.. Labāk būt vienam ieslēgties laikam sevī un atslēgtam no ārpasaules... Ajj, bāc neņem galvā, Es vnk nespēju pat sdomāt ko vēl, lai uzraksta, nespēju.. nespēju. Plūst asarās un rakstīt Es varu tikai sirdsāpes uz papīra...

Diezvai tagad kur braukšu ir vēls. Un esmu kārtējo reizi nelietojams, No rīta bija savādāk, bija kas padomā.. Bet.. Bet viss izzuda, tika apspiests. Piedo.

Tu vari panākt visu, ja vēlies...un ko vēlies!
Bet no rīta tevi nevarēja sakontaktēt, jo klab.lv nestrādāja!!! I pat ja strādātu, ta nebūtu piedāvājusi...
Katrs dara kā grib, tu noslēdzies i nodzeries...bet kad man būs grūti, es darīšu tāpat!!!

Priecājos, ka nepiedāvāju, lai brauc... es tik grbēju zināt ko tu teiktu, ja es piedāvātu!!! Ha ha...un es pat zināju, ka tu nebrauktu!!!
Kādi plāni te bī no rīta? Ko biji sadomājis?