Ehs. Lai nu kā - Piedod, tā Es to nebiju domājis un nekad nedomāšu.
Nav jēga meklēt vainīgos, jo ja kādam būtu jājūtās vainīgam - tad abiem.
Tu mani nepavedi (ja nu vienīgi sakārdināji un satracunāji :P), arī Es to vēlējos..
Ar iepriekš teikto, Es tikai gribēju teikt: "Ka pēc katras tik mīļas/tuvas tikšanās, arvien grūtāk un sāpīgāk ir atkal atvadīties, un to kas bijis nolikt jau vairs tikai atmiņās, pagātnes formā..
Reizēm tāpēc ir bail vai pieļaut to vēlreiz un justies uz brīdi atkal laimīgam, vai baidoties no"beigu fāzes" vienatnē to atceroties un skumt.. Brīžiem tiešām ir grūti izlemt, citu brīd atkal ir "pajāt" visu citu apkārtesošo, un ļaut būt laimīgam gan sev, gan vēl arī otram cilvēciņam..
Nezinu vai saprati manis teikto, un vai atkal ar kādu teikumu Tevi neaizvainoju, citiem vārdiem/teikumiem būtu grūti izskaidrot un Tev atvainoties...
Ehs, lai man atvieglotu dzīvi? "(Fuck life, got knife!?!)" Nesen Es sev uzdevu jaut.: "Kas ir dzīve bez Tevis..?", zin manas domas Tu tāpat nojaut, vnk zinu, tāpēc paklusēšu. Ok, pateikšu atklāti, jā ar Tevis ienākšanu manā dzīvē ir šis tas mainījies arī uz slikto pusi, bet tā jau nav Tava vaina, pats vien esmu vainīgs, ka ļauju tam piepildīties, vai pareizāk nē.

Labi, beigšu te gari un plaši rakstīt, gan jau tāpat dusmojies un dusmosies..
Heh, vēlviens apliecinājums tam, ka 13ie datumi ir eXtra veiksmīgi..
Bet nu labi nevermind. Darīšu to ko vislabāk protu, un apsveikšu sevi "mīlestības dienā"...