Nepacietība
Pagājis mēnesis kopš Baltijas saules un es par šo mēnesi nesūdzos.
Tas bija fanatastisks :)
Kaut ko tādu negaidīju, biju ierakusies savās domās un stingri nolēmusi kas un kā būs, bet protams atnāca liktens un sagrieza visu kā viņam labpatīk.

Un kāpēc mans prāts visu laiku mēģina iejaukties un kontrolēt lietas, kur prātu nemaz nedrīkst laist klāt??
Vainu uzvelsim Jaunavas rakstura īpašībām :))

Kaut kur klaiņo bailes no tā ka varu apdedzināties atkal. No vienas puses bail ielaist savā sirdī atkal kādu cilvēciņu...
Paranoja, un vispār atpakaļ ceļa jau vairs nav, aizbēgt nevar un es nemaz to negribu :))
-------------------------------------
Ar mani jau ir cauri - pagājusi ir tikai kāda pusotra stunda un es jau esmu sailgojusies pēc Viņa... ehh, jāpaciešas būs laikam līdz ceturtdienai.

Skaists rudens ir šis, tik neparasts un tik daudz kā jauna manā dzīvē.
Atklāt katru dienu ko jaunu ir tik bezgala patīkami un vēl jaukāk to ir darīt kopā ar kādu mīļu cilvēku.

/ neņemt galvā Kjiseni, viņš pazaudējis ira galvu un lidinās kaut kur pa mākoņiem :))