... nemiers

Vientuliiba pie datora ekraana, laukaa dziive, visdziivaakaa no visaam un gribas kaut kur klainjot apkaart pa nakti, lai atrastu sevi. gribas sniegu kas kriit no melnaam debesiim uz laapaam, saldeejumu pamoshanos kaut kur
Pat nezinu kaapeec tik apokaliptiski juutos. Viss tachu ir tik labi, pat paraak labi. Man tachu vajadzētu būt laimīgai, tāda arī esmu, bet kaut kas kaut kur plosās, kaut kāds nemiers, bailes no taa kas vareeetu buut, no taa kas bija, ieksheejaaa balss kas neliek mieru.
Varbut man vienkaarshi ir vajadziigs kaarteejais DzV koncerts, lai atbriivotos no tadaam domaam, sajuutaam.

Ehh, pagaajushais rudens ir tik dziivs un neliek man mieru, kaa arii rudens pirms 2 gadiem...

Viss reiz beidzas un saaks jauns dziives periods
Kaa man tagad, bet kaapeec man jau tagad nieliek mieraa domas par to ka tas var biegties??
Kaut kaadi murgi.
Tikai es pati varu ieviest kaartiibu savaa dziivee un sakaartot haosu savaas domaas, emocijaas kas kaa taada uguns briivi plosaas.

Eh, kaartiiga DzV deva, Viņš, miegs un viss atkal buus kaartiibaa.