Kjisenis ir saguris, bet esmu vēl apsolījusies būt šovakar būt Līvu laukumā...

Norīta piecēlos, aizgāju nobalsot. Process bija ātrs un rindas arī nebija kā Saeimas vēlēšanās.

Tad es devos mājās uzvilkt ērtas drēbes. Sagribējās manh doties uz Daugavgrīvu šodien.
Pie tam es vēl izdomāju, ka man turp ir jādodas kājām no Iļģuciema. Atradu kartē sakarīgu ceļu un devos.
Gāju viena, apvidus drīzāk atgādināja vientulīgo ceļu uz Kolku nevis Rīgu. Uznāca man un es dziedāju pilnā kaklā visādas dziesmiņas. Nez pēdējās dienās man kaut kā pielipis Mielava repertuārs. :)
Baigais vējš vispār pūta pretim, tā ka asaras ritēja pāri vaigiem. Garāmbraucošie cilvēki laikam padomāja, ka es raudu :))
Tad es vēl kādu gabaliņu paskrēju.
(Kjisenis ir pavisam nesportisks un ir sadomājis saņemties kaut nedaudz )
Drīz jau bija klāt tilts uz Buļļu salu. Mīlestības saliņā koki arī jau ir visvisādās krāsās. Un es ejot domāju, ka vajadzētu kaut kur dabūt laivu un aizbraukt līdz turienei.
Drīz jau es biju jūras krastā. Nevaru dzīvot neesot ik pa laikam pie jūras.
Pastaigājos drusku. Pašai par lielu brīnumu atradu no jūras izskalotus 50 santīmus. Tie laikam bija ūdenī sarūsējuši - tagad pēc krāsas atgādina 20 santīmus. Tādus jau laikam nevienā veikalā neņem pretī :) Bet vienalga interesants gadījums.
Noskatījos, ka cilvēki vēl iet peldēties.
Man jau šķita, ka ūdens ir ļoti auksts, ka pat man nebija vēlēšanās bradāt ar basām kājām.
Salasīju biškrēsliņus kompozīcijai un izdomāju, ka atpakaļceļā tomēr braukšu ar autobusu, jo biju sagurusi veicot tos 12-13 km.
Pārrados mājās ar vilka izsalkumu un protams paēdu kārtīgas vakariņas.

Nez lai gan pavadīju jauku dienu, man vakarā uznāca nevisai garastāvoklis - kaut kā nemaz negribējās doties tagad uz centru, uz koncertu Līvu laukumā. Bet tā kā solījusies esmu, tad nu nācās ierasties...