...
Shodien kaarteejaa parastaa diena...
Kaut ko meeginu dariit, kaut kur iet, vienkaarshi kaut kur klainjoju apkaart, daudz nepieveersdama apkaartnei uzmaniibu. Dziivoju savu domu pasaulee, mekleeju atbildes KAAPEEC...
Saprast kaapeec viss notika tieshi taa kaa notika...
Taa nebiju es... es vispaar tagad nesaprotu kas es esmu... mekleeju sevi un nevaru atrast...
Mans es ir kaut kur pasleepies shkjiet zem lielas jo lielas klints un Tev apnika gaidiit kameer es kljuushu es pati.
Manas domas vienmeer kaut kur sleepaas, man bija gruuti izraadiit savas juutas.

Un kur nu veel atminjas, taas ir visur, paraadaas tacinjaas un naak pretii pa ielu, sleepjas aiz katra stuura..