Sapnju fabrika...
Sestdien negribeejaas seedeet chetraas vientuljaas sienaas un izdomaaju aiziet tomeer kaut kur...
Sapnju fabrikaa peedeejoreizi biju pirms gada. Un bija tik diivaini tur atgriezties, kaa taadaa citaa realitaatee. Atminjas naaca pretii un izliida no visiem stuuriem.
Likaas, ka tas kas notika pirms gada bija kaa sapnis, kas nu ir izsapnjots. Un tur taa pat kaa pirms gada skaneeja taa viena dziesma... tikai shoreiz viss bija savaadaak. Taapat kaa pirms gada no riita manas kaajas mani negribeeja vairs nest, jo bija tik ljoti nogurushas, tikai shoreiz es nekjeeru kopaa ar tevi tramvaju un nesmeejos par to, ka nevajag skriet pakalj tramvajiem un sievieteem...
Un zheel, ka pasaakums tika izjaukts. Tie nesaprotamie puteklji, kas peeksnji piepildiija visu telpu, taa ka nebija iespeejams paelpot... bija vienkaarshi jaabeeg. Pasaakums taa arii beidzaas, lai gan bija paredzeets liidz pat riitam. Es jau labpraat buutu tur bijusi liidz riitam, bija gruuti atstaat Sapnju fabriku, gribeejas veel kaveeties atminjaas un atvadiities no taam.
Viss reiz beidzas, arii sapnji...

Nezinu vai tas bija aukstums vai shie puteklji, bet laikam saslimu, shodien juutos nevisai...
Laigan seezhu te pie datora un klausos muuziku un reizee savas atminjas...
Skumju akmenji Viena parasta diena...
Dzezs vilks Riit