Es ēdu laiku
Nez uznāca man kaut kas... un patīk klausīties šo Kartāgas dziesmu visu laiku...

---
Es ēdu laiku blenžot sienā
Ļaujot aiziet domām bez satura
Guļot pret sienu aizvērtām acīm
Jūtot ka tajās nav ieteicams skatīties
Un es smejos un smiekli skan kā jau pieradināti pie vilšanās gaidām
Es cenšos aizmirst kāpēc pastāv ēnas
Tad es atveru vaļā durvis
Un pasaku savus vārdus
Un ierokos dziļi zemē
Un atkal brokastīs ēdu laiku
Ēdu laiku...