Holy Lamb - Beneath the Skin
Klausoties šo albumu iztēlē veidojas mītiska, krāšņa izrāde. Ja ļauj vaļu fantāzijai izveidojas spilgti tēli, notikumi. Nu un visu laiku pamanu ar vien jaunas nianses-tiešām bauda klausīties. :)

Stāsts uz kura balstīts albums.

PASAKA PAR SVĒTĀ JĒRA ĀDU

Kādu dienu Dievs nolēma radīt pasauli. Viņš paņēma adāmadatas un savija kopā visādas lietas - mīlestību, bailes, mantkārību, prieku, izbrīnu, izmisumu un daudzas citas. No šīm lietām izveidojās dažādas dimensijas, un tās visas vienkopus veidoja krāšņu un daudzveidīgu pasauli. Dievs nopriecājās par savu veikumu, bet pēc tam viņam palika garlaicīgi, jo skaistā pasaule tikai griezās un griezās, taču tā bija tukša un vientulīga. Lai jautrība būtu lielāka, Dievs ielaida pasaulē mazus cilvēciņus, caur kuru galvām vijās viņa radītās dimensijas un kuri turpināja viņa iesākto radīšanas darbu.

Katrai dimensijai Dievs iecēla savu valdnieku. Mūzikas pasauli Dievs uzticēja padievam Hedternam. Jaunais padievs bija iecerējis, ka viņa pasaulē valdīs mīlestība un brīvība, taču Hedterna iecerēm nebija lemts īstenoties, jo ne visi Dieva radītie cilvēciņi gribēja pildīt savu misiju - dzīvot par prieku radītājam. Daudzu prātus bija aptumšojusi mantkārība, un viņiem svarīgāk par visu bija raust zemes bagātības. Vieni no bīstamākajiem bija Mahtartama vadītās Zemo brālības locekļi. Viņi jau bija sagrābuši savās rokās vairākas dimensijas, un tagad nolēma iekarot arī Mūzikas pasauli. Zemie gribēja, lai mūzika kalpo naudas varai un vairo viņu bagātības.

Ieņemtajās dimensijās Mahtartama brālība bija samūrējusi biezus cietokšņus, kur tika ieslodzīti visi, kas mēģināja pretoties viņu iedibinātajai kārtībai. Viena no Zemo brālības smacīgajām kamerām bija paredzēta Hedternam.

Kādā iknedēļas saietā cietuma priekšnieks Anāls Orāls ieminējās: “Pavēlniek, viens krātiņš ļoti skumst pēc iemītnieka.” To teicis, viņš viltīgi pasmīnēja. Mahtartams piekrītoši pamāja ar galvu, bet Zemo galma āksts Lantaurīts sāka skaļi smieties sīkā peles balstiņā.
“Šodien mums ir jāizstrādā plāns, kā sagūstīt Hedternu un ieņemt Mūzikas pasauli,” Mahtartams stingri noteica un pastiepās pirkstgalos, lai viņa vārdi skanētu vērienīgāk un nozīmīgāk.

Pēc tam uzstājās Zemo brālības ģenerālis Prektorāls, kurš pārējos iepazīstināja ar savu plānu, kā ieņemt Mūzikas pasauli. Ģenerālis teica, ka Hedterns neko nenojauš par viņa plānu un ka šo dimensiju varēs ieņemt bez liekas piepūles.

Vadoņa iedrošinātie zemie apbruņojās ar saindētām bultām, sakāpa par bruņukuģiem pārvērstos zaporožecos un sāka pārvietoties uz Hedterna dimensiju.

Mūzikas pasaules kareivji majortāni, nekā ļauna nenojauzdami, savas zemes pievārtē spēlēja ričuraču. Kad Mūzikas sargi redzēja tuvojamies lidojošos zaporožecus, viņi nodomāja, ka tās ir augsti attīstītas būtnes no citām galaktikām. Majortāni devās pretī neaicinātajiem viesiem, lai tos laipni sagaidītu, taču zemie viņu krūtīs sašāva saindētās bultas. Majortāni ātri padevās zemajiem, un dažu stundu laikā neģēļi nokļuva līdz Hedterna pilij. Zemie sagrāba Mūzikas valdnieku, taču pirms sakāves viņš paspēja pasmelt no debesīm sauju spožu zvaigznīšu, iepūst tajās savu elpu un izsēt Dieva pasaulē. Pēc tam zemie Hedternu ieslodzīja tumšā pagrabā un sāka saimniekot Mūzikas pasaulē.

Viņi sacēla rūpnīcas, kurās tika ražoti mūzikas ķieģelīši. Visiem zemo ražojumiem bija pievienotas audionarkotikas. Cilvēki, kuri klausījās šos izstrādājumus, saindējās, un viņiem vajadzēja tos pirkt vēl un vēl. Zemo rūpnīcās tika ražoti lēti mūzikas ķieģelīši, bet viņu bagātība zēla un plauka.

Taču par laimi dažas no Hedterna izsētajām zvaigznītēm bija iekritušas auglīgā zemē. Mungu valstiņas galvaspilsētas nomalē dzīvoja divi brāļi Resniņi. Viņi bija jauni, stipri un nezināja kur likt savu pārpārēm plūstošo enerģiju. Gadi gāja, un viņos aizvien skaļāk sāka runāt Hedterna zvaigznītes. Tās viņiem deva tik daudz spēka, ka viņi varēja neklausīties lētos mūzikas ķieģelīšus, bet paši veidot savus ritmus.

Arī Dievs nebija mierā ar to, ka Hedterns tik ilgi smok Mahtartama brālības pagrabos, un nolēma atbrīvot vienu no saviem mīļākajiem padieviem. Viņš nosūtīja pie Resniņiem eņģeli Laudoru. Eņģelis ieradās pie brāļiem sapnī un teica: “Še jums svētā jēra tērps. Patverieties zem tā un dodieties atbrīvot Hedternu. Kamēr jūs būsiet zem svētā jēra ādas, neviens zemais jums neko nevarēs padarīt”.

Otrā rītā Resniņi iekāpa svētā jēra ādā un devās cīnīties par Hedterna brīvību. Pa ceļam viņi atrada vēl četri Mūzikas padieva zvaigznītes, kuras bija iemiesojušās Advokātā, Ludī, Kubā un Raļī. Tā visi seši brašuļi, patvērušies zem svētā jēra ādas, taisnā ceļā devās uz Zemo brālības cietumu, kur daudzus gadus nebrīvē smaka dižais Hedterns. Zemie manīja, ka viņu robežām tuvojas kaut kas neredzēts un neparasts. Viņi sagatavoja savus ieročus, taču zemo bultas un lādiņi bija bezspēcīgi. Tie atsprāga no svētā jēra ādas un šķaidīja zemo mīkstās miesas. Viņi bēga kur kurais, bet jaunie majortāni steidzās atbrīvot savu dievu Hedternu. Ar vienu kājas spērienu viņi izsita no eņģēm cietuma durvis un, būdami zem svētā jēra ādas, paņēma vārgo Hedternu un devās uz zemo neskartajām zemēm.

Iesūtījis: Kikaciņš Murenko