Esmu atpakaļ Rīgā
Beidzot labi izgulējusies un atpūtusies.
Biju jau domājusi padzīvoties pa Liepāju ilgāk, bet plānus nācās mainīt.
Tad nu izlēmu, ka jāaizbrauc apciemot ģimene.
Mājās bija labi. :)
Vasara, tādu, kādu pilsētā nevar izbaudīt, pat ja tā pilsēta ir Liepāja. Nu esmu es dzimusi lauciniece, tas man ir asinīs...

Basas kājas
Mammas kārtējās iedomas, ka esmu novājējusi. Viņai par godu uzkāpu uz svariem un nosvēros - man kā izrādās ir pavisam normāls svars. Bet veltīgi mammai skaidrot, ka, ja viņas teorija būtu patiesa, ka es vienmēr esmu vēl vairāk novājējusi, tad jau no manis pa šiem gadiem nekas pāri nebūtu palicis... :))

Ar sīko brāli sadomājām braukt sēnēs. Redzējānm melno stārķi, saēdāmies meža zemenes, atradām 2 labas apšu bekas un 2 ļoti tārpainas bekas. Es konstatēju, ka man tomēr ir sava fobija no dzīvniekiem - tas ir, man nepatīk tāds liels baltu kāpuru ņudzeklis, kas ļoti ātri lokās.
Brr...
Savācām vīgriežu tēju.
Es baudīju smaržas, kas ir visapkārt- mežu, labības laukus, nopļauto sienu, ziedošās lilijas...
Mazliet sāpīgi, ka nevarēju pa mājām padzīvoties mazliet ilgāk, visu citus gadus, man taču izdevās vismaz vienu mēnesi padzīvot pa savām mājām un izbaudīt vasaru...
Neko darīt...

Šodien jau nācās braukt atpakaļ. Nostopēju ļoti nerunīgu šoferi
Garlaiciiiiiiigi. Tad nu samiegojos un beigās izlēmu pasnauduļot.
Te Rīgā izrādās, ka spīd saule. Aizmigu, bija apmācies, pamodos kaut kur pie Rīgas - smuki saulains :)

Man nedēļa sākas no otrdienas, kad ierodos Rīgā, tad kā parasti seko Depo, tad darbs un tad atkal prom :)
Šonedēļ Liepājas Dzintars un man pat ir sestdiena brīva un es tieku wiii
(man jāatzīstas, lai gan visu laiku esmu nodzīvojusi tuvu Liepājai, ne reizi neesmu bijusi uz Liepājas Dzintaru. Labošos(katru gadu jau apsolu sev laboties)) :))