Samulsums
...tik liels.
Domas plosās un skrien bez maz vai ar gaismas ātrumu
Viss tik neskaidrs...
Nemiers tik liels, ka lidoju neko apkārt neredzot, atrodoties tikai savās domās.

Visu dienu galvā neatstājās dziesma
"Kādā brīnišķā dzirā Tavas lūpas ir mērktas
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu..."

Tik negaidīti, bet šķiet tik likumsakarīgi.
Viss notiek tieši tā kā tam vajadzētu būt - tā vismaz saka mana sirds, kas šobrīd ir tik nemierīga...

Pēdējā nedēļas nogale bija kā fantastiks lidojums.
Nostaļģija, vecās labās filmu dziesmas Tiksimies septītajās debesīs, septītajās debesīs...
Tevī klausīties un apreibt...

Domas kas mani ilgi plosīja škiet beidzot ir nostājušās savās vietās.
Tā it kā visu laiku būtu redzējusi ar neasu skatu un tagad safokusējās un tapa skaidrs.

Lai gan neskaidrā ir uzradies vēl vairāk....