Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Vispār lasu to grāmatu, kur reklāma tiek zākāta uz nebēdu. Un vispār parādīta kā satana izdzimums, kamēr visi viņas kreatīvie pārstāvji ir dievi. Un secinu, ka daļa taisnības tajā visā ir, protams, es jau neko nevaru teikt, jo vienmēr esmu teicis, ka esmu liels reklāmu upuris un gan jau mans pirkumu grozs sastāv tikai no reklamētām lietām.

Bet doma cita es nesaprotu, kurā brīdī visiem ir dzimis tik milzīgs naids pret patērētāju sabiedrību un kapitālismu kā tādu. Vai tas ir no foršajiem laikaiem, kad ļaunie kapitālisti gāja karot, bet hipij jaunieši atbalstīja visu , kas bija skaists un brīvs? Es tiešām nesaprotu šo cīņu ar ļauno kapitālismu, piedevām skaļākie kliedzēji ir tieši tie, kas barojas no kapitālisma un kā reiz arī visi nosacīti kreatīvie, kuri ir katrā saskarsmē naudas ziņās daudz sensitīvāki un prasīgāki par jebkuru finansu institūciju. Par labu gan jāsaka, ka ne tik alkatīgs kā vidusmēra latviešu ierēdnis. Bet tomēr diezgan prasīgi. Un dzīvo no kapitālisma, bet dziļi to nīst un propogandē tā galu, lai gan tad viņi būtu lielākie cietēji no visiem.

Labi kaut kā ļauni tā mana doma aizgāja, bet galvenā pārdoma ir tā, ka es laikam tad esmu slikti mācīts, un iemācīts mīlēt kapitālismu, un iespējas kuras viņš sniedz. Līdz ar to man ir grūti saprast, kur ir tas lielais ļaunums. Laikam jau atkal tipiskais latviešu, ka vienam ir vairāk nekā otram, un noteikti viņš to nav pelnījis. Kas arī lielākoties ir absurds, kad kādreiz sanāk palasīt par Frobes 500 cilvēciņu dzīvi, man liekas,ka nedz es tā varētu, nedz arī grībētu. Tātad man laikam nesaprst šo naidu.