Piektdien piens, svētdien dibens sāp @ 12:23 pm
Dvēseles stāvoklis: chipper
Dvēseles melodija: Midnight Oil- - Bullroarer
Es nedraudzējos ar fiziskām aktivitātēm tas ir fakts. Labi es secinu, ka pretēji tam, ka es vēl centos uz zāli visai šai skriešanai nav tik skaista misija kā seksīgs dibens. tas bija tāds labs mērķis. Tad jau laikam šeit arī vajag ko skaistu.Es pat nezinu slaidu augumu, platus plecus, skaistākas acis. Vai kaut ko šajā virzienā. Ko es varētu panākt ar skriešanu. Seksīgāku vēderu. Nē seksīgs jau bija dibena plānā. Tvirgtāku vēderu,lai var riekstus dauzīt!
Toties uzzināju, ka dibena nosaukums ir gluteus maximus. Man jau liekas,ka tas ir vēl viens veids kā es no kādas meitenes varētu dabūt pa galvu, kad nosauktu viņas dibenu par glutelus maximus, nu lūk tad var būt mērķis, lai dibens ir vairāk minimus nevis maximus.
Labi atkal kaut kā prom no tēmas.
Tā nu lūk pamodies pēc vakara pienā, kas nu ir tiešām vieta draugam džerimijam, jo tur ir tik pilns, ka tikai kāds ar viņa gabarītiem tur var brīvi pārvietoties un tas,ka mani kaitina bārmeņi, kuri redz,ka tu gaidi, bet pacenšās pienākt pēc 40 min. Bet nu katram savs, lai jau piens tiek citiem. Nu lūk, tā nu es tāds mazliet izslāpis pamodos sestdien, uzvilku kājas savus sudraba rumaksu sauktus par slidām, un devos virzienā pie wilkacis, lai dotos skrējienā pa mežu. Kas teorētiski ir veselīgāk kā skriet pa ielu.
Es teikšu godīgi, pirmais jau bija tas,ka es secināju, ka es jau tās slidas kustinu ar grūtībām un to,ka Zemitānu tilta augšupejošā daļā pieveiks manu slinko garu, un es padošos. Bet kaut kā es sevi pārvedu sevi pāri tam tiltam un sapratu, ka mans cīņu biedrs bija naivi cerējis, ka es varbū tomēr neieradīšos, bet tomēr ierados, līdz mežam nonācu un secināju to,ka esmu gatavs skriet un visu paveikt. Diemžēl skarbā realitāte mani panāca, un es noskrējut tikai pusi no tā visa. Secinājums ilga neko nedarīšina veicina muskuļu neatīstību. Bet kaut kā viss tika paveikts ar slidām un otro elpu aizdabūju arī sevi līdz mājām.
Viss tika nosvinēts ar room mate ēdot saldējumu un picu svētdien. Tas tā lai uz pasaules ir balans starp skriešanu un ēšānu. :D
Bet visam pa vidu es pabeidzu dziesmu. Cerams,ka būs kam arī derīga. Laikam šodien izrunāšu ar ļaužiem, kas viņā ir un nav, tad vēl tikai pēdējais pants lirikai. Un tad es būšu nobeidzinājis vienu dziesmu. No kādām 10,kas būtu šovasar jāsazīmē.
| | Add to Memories | Tell A Friend