mums vakar ar žermēnu pienāca tas liktenīgais brīdis, kad viņa man kapu izvadītāja balsī jautāja-kuras filmas dzēsīsim, lai ierakstītu jaunas. Tā kā mans kompis ir koju kompis (ar daudziem jūzeriem, bet tikai vienu īpašnieku), tad katru dienu es pārnāku savā kartona pilī un atklāju arvien jaunas un jaunas ikonas par kuru nepieciešamību man nav nekādas nojausmas. tā tā dzīve paiet. instalējot un dzēšot. un vēl man patīk tā skaņa, kas rodas, kad empty trash bin. tā patīkami nočaukst.