uztveres variācijas

džimijs saniķojās un palika sastindzis, pat vairs neklepo.
uz brīdi sajutos visai bezpalīdzīgs - bet ar kolēģu atbalstu tika uzieta vaininiece - indukcijas spole. pielabots atkal murrā.
brīžam naktīs pārņem dikti rudens sajūta - kad uzpūš tas dzestrais, kas ticis aiz apkakles liek noskurināties un pielikt soli.

pirmo reizi apstādināja vietējais mazpilsētas šerifs - visnotaļ dziļi ticis savā tēlā - nolasīja lekciju par to kādam jābūt viesstrādnieka ideālam, kas atbilst norvēģu cerībām. uzzinājis, ka naktīs neguļu tāpēc, ka vadāju avīzes, kā arī novērtējis mašīnas bagāžnieka saturu - paziņoja, ka mana nodarbošanās ir godīga un "viņiem" patīk godīgi darba rūķi. pamanījis, ka naktī braucu bez tuvajām gaismām, norādījis, ka tas ir aizliegts novēlēja laimīgu ceļu.

Mūzika: Nuclear Losb - 'Pornojazz™'

17.augusts norgē ir 1.septembris - lielākoties visi, kam jāmācās, uzsāk mācības. tai skaitā es. tønsbergas pieaugušo apmācības centrā 450 cilvēki uzsāka norvēģu valodas un sabiedrības pamatu zinību apguvi. tai skaitā es. grupā ~15 cilvēku no krustu/šķērsu pasaules - brazīlija, portugāle, senegāla, luxemburga, kenija, šrilanka, jaunzēlande, filipīnas, īslande, protams, lietuva, polija, tai skaitā arī latvija. kopumā apmācības centrā dominē personas, kam norvēģijas valdība apmaksā apmācības, respektīvi, bēgļi, bezdemokrātijas paverdzinātie. maza bābele. visiem gribas iemācīties valodu, kas ir neizbēgams šķērslis ceļā uz tik kāroto ziemeļu labklājību. daudziem gan būs grūti aptvert, kamdēļ burtu š var veidot sešas dažādas burtu kombinācijas. bet daudzi ir gatavi pacietīgi gaidīt, kamēr gadiem ejot valodiņa ap mēli aplocīsies.

pārvācos uz, šķiet, atkal pagaidu mītni - dikti omulīga māja ārpus pilsētas. māja paliela, tādēļ atkal neliels kolhozs. kravājot mantas, atradu divlatnieku, laikam taču bija jāpriecājas. pavisam blakus ir neliela upīte - saimniece teica, ka varot noķert foreles un lašus.

sākoties skolas laikam - baigais reklāmu kvantums katru nakti jāvadā - mēģina nogrūst visu, kas vien varētu skolniekam kaut attāli būt noderīgs. skriešus vien. nu bet rudens jau ar ir piezadzies.

Mūzika: Kjartan Sveinsson - Sidasti Baerinn (Unreleased)

divi mēneši kopš prom. bez lieka svinīguma ar kafiju un šokolādi. saulaini un ļoti vējaini. no rīta sabiju noķert līdaku (~1kg). pēc tam sabiju tīrīt istabu - rīt izvākšanās no kojām dublis nr.2. uz brīvdienām kojās bija palikuši dažādi likteņa pabērni, kuriem nebija īsti kurp iet - tas arī acīmredzot divu dienu garumā tika vētraini svinēts. šķita pārlieku skaļi, lai būtu vēlme pievienoties.
pa šo laiku mierīgās mazpilsētas iedzīvotājiem esmu piegādājis ap 21000 dažādu laikrakstu un ap 15000 reklāmu. sestdien, krāmējot džimijā kārtējo centneri informācijas, kļuva nedaudz skumji - cik daudz lieki izlietota papīra - 21.gadsimtā varētu vēlēties, lai surogātinformācijas apmaiņa notiktu bezsvara stāvoklī. arī dienas laikrakstu dzīves cikls ir gaužām īss - tās taču neviens nekad nepārlasa. vietējais laikraksts ir tradīcija (viens numurs gan maksā 20nok ~1,6lvl), kas informē par iedzīvotāju jubilejām, sīko noziedzību, huligānismu, kultūru un pavisam sērīgām ziņām. un protams, visur esošie reklāmas blāķi gan publicēti laikrakstā, gan vienkārši iemesti tā atvērumā. vairums vietējo pastkastīšu atbilst 20.gadsimta piegādātās informācijas apjoma izpratnei - tādēļ pašreiz es tās teju katru dienu pārpildu ar krāsainu bezsatura saturu. cenšos respektēt arvien biežāk sastopamās uzlīmes uz pastkastēm, kas aicina nelikt bezadresāta reklāmas.

Mūzika: Les Yeux Noirs - a band of gypsies (1992)

ēdu cepumus ar vārītu iebiezināto pienu un dzeru kafiju
avīzes pamētātas, reklāmas arī.
piektdien mūs plivina ārā no kojām - nu tos, kas te vēl tik ilgi būs uzkavējušies. visu nedēļu pazūd pa kādam iemītniekam, kam par godu arī kāds neliels saviesīgs pasākums tiek noturēts. dārgais darba devējs apņēmies līdz nedēļas beigām noīrēt palicējiem - īstenajiem pastniekiem māju. es ceru, ka būs kalnu ezera ielokā ar terasi un laivu. ja es ļoti gribēšu norvēģi taču sadosies rokās.
vajadzētu sākt uzkopšanas darbus un krāmēt koferos grāmatas un plīša rotaļlietas. ai laiskums, mans laiskais.

Mūzika: Syd Barrett - Opel

izrādās atkal ir saule ārā
izrādās malaizijā ir postroks
izrādās, ka tirgū var nopirkt mellenes par 50nok ~4lvl kilogramā, bet jāstāv rindā starp ļoti veciem norvēģiem (jeg vil blåbær).
izrādās 5 jaunpastnieki no 10, kas mitinājās kojās, no piektdienas var būt brīvi - saspīlējums jūtams, palicēji drusku jūtas vainīgi.
izrādās, ka norvēģu valodas kursi maksā 240lvl mēnesī un sākas jau nākamajā pirmdienā. 4 reizes nedēļā pa 2,5 stundām.

Mūzika: Deepset - The Lights We Shed Shall Burn Your Eyes

nedēļas nogale nogalēta:
- pikniks hofā pie ezera - laiska pēcpusdiena ar gaļas cepšanu, peldēšanos un makšķerēšanu. karbonādi ar kauliņu marinēju pats - 2 kg karbonādes, 3 citronu sula, eļļa, sīpols, ķiploks, dilles, baziliks - gaļa marinādē sabija, kādas 6 stundas (citroni varēja būt kādi 2, bet par sāls nepieciešamību marinējot gaļu domas dalījās).
- pilsētas nekomerciālās kultūras centrā støperiet notika pasākums ar intriģējošu nosaukumu blodbad (tulkojumā, laikam nozīmē - asinspirts, šāda nosaukuma smagsaieti, šķiet, noris arī stokholmā un upsalā arī). jau pirms kāda brīža biju nolēmis, ka īsti troļļu un vikingu pēcteči jāiet lūkoties tieši uz DEATH/THRASH/BLACK Metal ballīti. par 150nok ~12lvl tiku nobaudīt 5 vestfoldas apgabala smagsvaru apvienības. par muzikālo pusi man īsti nav, ko teikt, jo nekad neesmu tik smagu mūziku klausījies, tādēļ arī nezināju vērtēt - kopumā viss šķita jaudīgi, smagi, neiespējami izšķirt mūzikas detaļas. bet kā jau minēju gāju baudīt vizuālus tēlus - un pasākums nelika vilties sākot no teatralizēta miroņroka (niku - pasākums bija viņu pirmais "rituāls") - grupas dalībnieku izskatam bija jāļauj publikai noticēt, ka pirms koncerta viņi paspējuši pabūt aīda valstībā. turpinājumā uzstājās grupa bez acis priecējoša vizuālā noformējuma, kam sekoja harpiks klanen - malkas cirtēju rokenrols - ar īstu motorzāģi, ar kuru tika izzāģēts ābols no grupas solista mutes. zāģētājs laikam uzskatāms par pilntiesīgu grupas dalībnieku, jo visu uzstāšanās laiku - enerģiski darbojās ar to - laizdams skaidu straumi degošās lāpās un veidojot skaidu konfeti. ļoti dusmīgi un jaudīgi. turpinājumā uzstājās Zareptha Deformed, kas priecēja acis ar diviem uguns pūtējiem, kas online režīmā pūta ugunis teju 40 minūtes - zālē faktiski tika izdedzināts viss skābeklis - bet nu skats kā no mazas ellītes. noslēgumā uzstājās grupa iskra - ar ļoti atsperīgu basistu un ritmģitāristu, kas to vien darīja kā lēkāja no dažādiem uz skatuves esošiem priekšmetiem. otrais solists visu uzstāšanās laiku ar beisbola nūju dauzīja divas atkritumu mucas. publikas ovācijām skanot koncerts tika piebeigts ar sepultura kaveru roots, bloody roots.
jauki pavadīts vakars troļļu un vikingu vidū - kaut arī dusmīgs fons un dažam labam arī paskats, neviens īpaši dusmīgs nelikās.
gāju mājās klausījos jefferson airplane un lasīju par king tubby un kraftwerk.

šodien spodrības un zupas diena.

Mūzika: Caspian - Tertia (2009)

neproduktīva laiskummiega diena. nogulēju līdz trijiem.
sēdēju savā pieStatoil parciņā, malkodams kafiju vakara saulē un cilāju saulainas atmiņas. dažbrīd šķita, ka vietas un notikumi varbūt nebija tik saulaini, bet tobrīd atmiņās iezagās pa saules sprīdim.
piespiedos arī piesēsties pie norvēģu valodas. šīs dienas izteiciens - bo i by - [bū i bī] - dzīvot pilsētā.
pārskrēju pāri Delfollonet - saraucu uzacis.
pievērsos Vestfoldas apgabala pagrīdes rokfestivālu izpētei. caurmērā smagi. bet tā jau laikam norvēģijā to mūziku saprot.


P.S. no www.apollo.lv "" Suņa dilemma: vai virtuāls kaķis arī ir kaķis? cilvēkiem arī ir šādi?

Mūzika: The Evpatoria Report - Golevka (2005)

bezmaksas uzpildītā statoil kafija kļūst par ikrīta pēcdarba rituālu. un nekas, ka pēc tam uzreiz nomazgājos un eju gulēt.
šodien statoilā pirms manis savu rīta kafiju gaidīja norvēģu saules brālis, kuram acīmredzami vajadzēja iestiprināties pirms doties savās saulainajās ikdienas gaitās. Bračka bija īgns - gānījās par norvēģu pārlieku liberālo patvēruma piešķiršanas politiku, kas ļāvusi norvēģijā patverties teju vai visai taleban plašajai saimei. īsti negribējās noskaidrot vai viņš bija plānojis uzsākt publisku diskusiju vai, ņemot vērā manu skūto galvu un tumšo bārdu bija domājis mani, kā šīs neveiksmīgas politikas uzskatāmu piemēru.

sēžu pie kojām dzeru kafiju un domāju, ka beidzot esmu nokļuvis līdz pasaules malai, tā izrādījās tepat aiz tām trim mājām, un nemaz nav jātriecas uz Nordkapu.




uzrakstīju divas vēstules - vienu garāku, otru īsu, juceklīgu un emocionālu. kurš saņems kuru? izsūtīju ar karalisko pastu atpakaļ neiesmelšu.

vakar, vadājot avīzes, atradu. iesmēju par pēdējo dziesmu, ko iepriekšējais saimnieks bija klausījies. nu ja kāds jūt, ka varētu ar viņu draudzēties turpmāk un zina, kā viņu nogādāt uz latviju, tad padodiet ziņu, atdošu par brīvu, ja vien apsolāties pieminēt mani savās vakara lūgšanās. 8gigabaiti atmiņa, var pieslēgties tīmeklim, ir īsts kalkulators, daudz mūzikas jau ir iekšā (kajēne vests, snūps dogs u.c.).

Mūzika: Juris Kronbergs un Kristaps Grasis - Vilks vienacis

dzīve rit. laiks skrien.
ir jau 4.augusts. skat, vasara jau gandrīz cauri. jāsaka, ka laiks te jau pavisam rudenīgs. domas ar sāk tādas kļūt. lēnām.
pār novadu ar 35m/sec triecās vētra - raujot līdzi vienu naftas tankeri un neskaitāmas sīklietiņas no norvēģu pagalmiem - avīzes tika piegādātas slapjas, bet laikus (dēļ īsā dzīvescikla dienas avīzes tiek drukātas uz ļoti zemas kvalitātes papīra, kas pat nedaudz saskaroties ar ūdeni pārvēršas šķidrā mazinformatīvā produktā).
par 129nok ~10ls iegādājos lielisku statoil krūzīti, kas ļauj man to visa šī gada garumā atkārtoti bez maksas uzpildīt jebkurā šīs valsts un, šķiet, arī zviedrijas statoil (mazie kauguri no dramenes pateicoties šādai brīnumkrūzītei vispār vairs netērē naudu kafijai un tējai, bet iemanās to uzpildīt arī mājās nogādāšanai).
kojās ēdu koju dzīvi - pieķēru vienu tautieti speram pārtiku - dikti sirdīgs uz brīdi kļuvu - tīri vai bija jāturās, lai pirmajā brīdi tam rogovkas gangsterim tā kārtīgi neievicotu pa skaustu. savācos. drusku apdēdu dusmas un pietika ar pabiedēšanu. ļoti vēlētos iztikt bez konfrontācijas - es taču meklēju miera ostu. bet skumīgi, ka tautietis. bet nu norakstīju to uz jaunību, bez sāta un prāta.
kopumā kojās jūtams spriedzes pieaugums - tuvojas pārbaude laika beigas un baumo ka no desmit jaunpastniekiem tikai pieciem tiks piedāvāts turpināt darbu. jāsaka, ka darbu te iespējams atrast tikai nepieciešama kāda druska veiksmes un norvēģu valodas zināšanas. patiesībā, ja ir norvēģu valodas zināšanas veiksmes nemaz tik ļoti nav vajadzīga.
vakar mūsu kojas nonāca mazpilsētas uzmanības centrā, jo tajās aizsākās briesmīgais trilleris, kas stindzina mierīgo iedzīvotāju prātus - aizvakar īsi pirms pusnakts (es diemžēl jau biju nolicies slīpi) pa kojām esot auļojis visai apaļas komplekcijas rēgs ar masku un nazi - paskrējis te, pasēdējis tur un devies iztrakoties blakus esošā autostāvvietā, kā arī pretī esošā slimnīcā - mierīgie iedzīvotāji bija ļoti satraukti un kaut arī tika izsaukta policija rēgam kā jau rēgam izdevās nozust nenotvertam. policijas izmeklēšanai pašreiz nav rezultātu, bet kojās runā, ka zviedra edvīna draudziņš kaut ko rēgainu apēdis.

Mūzika: Bjork - Drawing Restraint 9 (OST; 2005)

šodien manā rāmajā ikdienā spēji ielauzās viesi no Latvijas



neko pasēdēja vienu kafijas brīdi un devās ceļā, lai kļūtu par vakardienu.

Mūzika: Mouse On Mars - Instrumentals

mēneša laikā mēģinot atgūt visu, ko ievērības cienīgu iepriekšējos gados esmu palaidis garām no kino - sastapos ar otro filmu no krievijas, kas ļoti, jo ļoti patika (es laikam kaut kur teicu, ka pirmā bija sala)
a vot 9.rota tā nepārāk - kaut kā tas kara naturālisms jau pietiek.

Mūzika: Ellen Alien - Thrills (2005)

ja sliktenis Tavā priekšā aizmūrē logus un durvis Tu vienmēr vari spraukties starp un pieķerties darvotam jumtam.

tad līst, tad nelīst. tad spīd saule, tad nē. ar diviem jaunpastniekiem sergeju un dimu devos izlūkot nelielu, bet padziļu privātu ezeriņu nosacītā pilsētas lauku teritorijā. brīnišķīgi saulains rīts ar spiningu un labdabīgu kompāniju, iespēja atsvaidzināt savas krievu valodas zināšanas. kaut arī pie ezera sakarinātas bildes ar vilinošām beigtām ezera forelēm, līdakām un zandartiem - pavēlajā rītā ķerās tikai gaiši asari un nelieli līdakdūcīši. pārsteidz, ka samaksa par makšķerēšanu privātajā ezerā tiek iekasēta ar pie aizšķērša piestiprinātas krājkasītes starpniecību - skandināviska uzticība - kaut arī dalības maksa vietējai izpratnei ir pavisam simboliska - 40nok no makšķernieka ~3,2lvl.
Ar dimu tuvāk sanāk iepazīties koju atpūttelpā/datoristabā, kur viņš, šķiet, visai bieži ieslīgst lekcijās par kosmisko spēku aktivitātēm un plāniem uz zemes. dima ir ~35 gadus vecs ezotērisku zināšanu piesūcināts indivīds, pēc paša teiktā ezotēriku pašmācības ceļā izzina jau 13 gadus - pa šiem gadiem cenšas izveidot visaptverošu informācijas bāzi, lai veidotu vienotu izpratni par pasaulē notiekošiem procesiem. apbrīnoju, cik viņa interpretācijā brīvi savijas kopā visas iespējamās sazvērestības teorijas, globālā sasilšana, pasaules reliģijas un visam pa virsu kosmiskie spēki un ķirzakcilvēki. jāsaka, kā brīvi pieejamās informācijas apjomi šajā jomā kļūst arvien neaptveramāki un dimas uzdevums kļūst arvien grūtāks. visumā ļoti lādzīgs cilvēks, kura, ja vien uz brīdi ļauj vaļu iztēlei, ir ļoti interesanti klausīties. lai piedod man augstākie karmiskie spēki par līdzcilvēka saprāta piesārņošanu - iedevu viņam arī noskatīties Zeitgeist abas daļas. nebija redzējis, ļoti patika.

Mūzika: Sun Ra And His Outer Space Arkestra - Nuclear War

attapos, ka klausos pārāk dramatisku mūziku visnotaļ saulainam svētdienas rītam (rīts ir tad, kad pieceļos un atrodu kafijas krūzi rokās), tādēļ netīšām uzliku apziņas parazītus - dievs ir miris :D
jāiet patrīt pa rajonu, pilsēta būs tukša.

miers ar Jums.

Mūzika: nu jau Daft Punk - High Life

noskatījos deivida linča filmu mulholland drive. nu ko es mirstīgais varu - aizgāju uzcepu trīs ļoti plānas pankūkas un lēnām apēdu ar zemeņu ievārījumu. neesmu īsti pārliecināts vai tas mazumiņš, ko liekas varēju salīmēt kopā tiešām līmējas tieši tā.

kaut kur kojās ducina ritmus.

šonedēļ brāgai tika pievienots papildus kilograms cukura - kas radīja papildus tonnu īsmirklīgu brīvību. kaut kādā starpbrīdī zēni bija uzgājuši neskartu kaudzi ar izmestiem galda datoriem un laptopiem (kaut kāda vietējā skola gatavojās jaunam mācību gadam). daži eksemplāri ļoti jancīgi. tieku pie dell peles - ar bumbiņu.
principā tehnikas izgāztuves ir leišu "bizness" - tiek komplektēts, pārkomplektēts, uzpucēts, sakrāmēts savā sapņu 5.sērijas bmw un vests uz dzimteni - andelēt. ar velosipēdiem līdzīgi. taču ir aizdomas, ka ar to "atrašanu" varētu būt šādas tādas interpretācijas īpatnības.

Mūzika: Kopējā izteiksme - Putni Maina Virzienu (2001)

mēneša tizluma kopsavilkums:

• 1x atverot avīžu paku iegriezu ar nazi rokā = sāpēja un krekls asiņains.
• 1x atverot avīžu paku iegriezu ar nazi kājā = sāpēja un bikses asiņainas.
• 1x iecirsts spinings skapī = -5cm garumā = vieglāk spiningot mazupītē, jo 2,7m garš spinings tur diezgan neparocīgs.
• 1x nomests termoss = beigts un pagalam = darbam domātā tēja gan jau bija izdzerta un siltumu viņš/tas tāpat vairs lāga nemācēja sasaistīt.

Mūzika: Port-Royal/Absent Without Leave - Magnitogorsk Split (2008)

šodien saņēmu ļoti gaidītu un pavisam jauku īstu vēstuli no mis_sarajevo. biju aizmirsis cik svinīgs ir īsts epistulārs darbs - kafija, atvēršana, lasīšana, pārlasīšana. - visam noteikta secība un iekšēja nozīme. rituāls. jāpiekrīt, ka tiešām ir jocīgi saņemt vēstuli norvēģija no drauga, kas pārcēlies dzīvot uz vāciju - globalizācija ielauzusies. bet mēs taču bijām tik maziņi. un vēl vēstule nāca tieši 22 dienas, kamēr mani šeit atrada. kur tā klīda, kur meklēja? bet jāsaka, ka viena lēnīga vēstule var būt duča elektronisko vērta - it sevišķi to "sveiki! kā iet? ko daries? nu nepazūdi!". šīs dažas papīra lapas liecina, ka cilvēks noteiktu laiku ir pavadījis lai formulētu domas, kas varētu būt mums vienojošas. lai paspētu visu nepaspēt neko kvalitatīvi - kļuvis par mūsdienu saraustītās komunikācijas pamatu.
apsolos būt čakls un veikt atbildes rituālu. kafija, papīrs, zīmulis/pildspalva, rakstīšana, svītrojumi, pārlasīšana, iekonvertēšana, marka, pastkaste un ceļā. jocīgi mēs ikdienā sazinamies daudz straujāk. vēstulē iekļautajai informācijai ir jāpakļaujās/jāpielāgojas saņemšanas ātrumam - vai es drīkstu rakstīt, ka tikko uzvārīju lielisku boršču, kurš jau būs visai nepārskatāma pagātne līdz šī ziņa nokļūs berlīnē =) (starp citu es tiešām uzvārīju lielisku boršču).

Mūzika: don patterson/booker ervin - s'bout time

šonedēļ līņā tā pelēcīgi un visnotaļ miegaini - skatos filmas. šķiet, ka tik daudz pilnmetrāžas filmu kā pēdējā mēneša laikā neesmu noskatījies pēdējos divos gados kopā ņemot. pamīšus skatos visu vērtu un bezvērtes laikšķiežus. zib bildes un domas.

starp japāņu kaušļu filmu ("bezbailīgais") un holivudas new age stila savērpumu ("fountain") iegadījās arī 1981.gada Latvijas televīzijas iestudējums pēc e.hemingveja motīviem - pāri upei koku paēnā. ar h.liepiņu pulkveža kenvela lomā. sadomājos vai mūsdienās arī varētu uz ekrāna izstāstīt tik lēnu stāstu (pats par sevi šīs laikam varētu būt viens no lēnākajiem Hemingveja darbiem). cieņpilna, nesteidzīga attieksme pret nāvi. pašreiz pieprasa ar notikumiem pieblīvētākus stāstus. divas stundas monologu, atmiņu un smeldzīgu dialogu ar pēdējo mīlestību - lēns un ar līdzcietību. jāsaka, ka h.liepiņš ar latvisko teatrālo tēlošanas manieri lieliski iederas visu dzīves vēju appūsta skarba un mirstoša pulkveža lomā - ticami monumentāli =)

vakar atkalredzējos ar 1967.gada filmu "elpojiet dziļi" - vienā vārdā skaisti - kārtējo reizi jāatzīst, ka i.kalniņa dziesmas šajā interpretācijā un kontekstā skan vistiešāk (skanējums man jau no aizlaikiem atgādina the doors skanējumu). tāda nojausmu un zemtekstu kontrkultūra. diemžēl ar visu nebeidzamo kolekciju pārceļošanu pa datnešiem esmu pazaudējis pilno filmas muzikālo noformējumu. kādam nav aizķēries?

cik viens mēs par otru zinām?
cik viens mēs par otru zinām?
maz, pavisam maz.
it kā kopīgus svētkus svinam,
it kā kopīgas darbdienas,

un tomēr- cik maz mēs zinām.
tiekamies kaut kur krustcelēs,
katrs savu kamolu tinam.
bet gudri, cik gudri mēs-

katrs savu olekti liekam
otra dzīvei kā drēbei klāt.
un tad dusmīgi tiekam,
ka nav vis tā, bet ir citādāk,

un izliekamies, ka pazīstam, zinām...
bet zinām tik maz, tik maz-
it kā kopīgus svētkus svinam,
it kā kopīgas darbdienas... /m.čaklais/

Mūzika: WAR - low rider

triju kompānija līgani slīdējām norges rietumu gala virzienā. nosacītais galamērķis - miests suldāle (suldal) - vietējas nozīmes lašu makšķernieku tūrisma centrs, caur kuru tek tāda paša nosaukuma upe. diena sākās ar draņķīgu laiku un 360 grādu skats debesīs neko labāku arī nesolīja. pieveicami vismaz 370km, ko optimistiski cerējām pieveikt 5 stundās. jau pēc 100km no mītnes pilsētas ceļš (E134) strauji vērpās debesīs - acīm atklājot vēl/jau pa brīdim sniegotas kalnu virsotnes. tā kā ja neskaita dienvidrietumvāciju citus kalnus tuvumā skatījis nebiju, tad man kā nestūrētājam brauciens likās īpaši baudāms. ceļa tiecība un vērpums debesīs, protams, ievērojami samazināja braukšanas ātrumu (kaut arī stūrētājs bija visai straujas dabas). kalnos ik pa brīdim pazib lielāki un pavisam nelieli ezeriņi ar dzidru ūdeni, vietām izveidojušies paprāvi ūdenskritumi. brīžam upes pārvēršas par varenu klinšu ieskautiem nenosakāma dziļuma ezeriem. kā jau tiku minējis aizrauta elpa mijas ar aizkritušām ausīm. jāsaka pa ceļu visā garumā visnotaļ dzīva satiksme - norvēģija ir atvaļinājumā. pēc numuriem spriežot lielākoties šajā reģionā ir iekšējais tūrisms - nedaudz redz arī iebraucējus no nīderlandes un dānijas. gar ceļu nomaļus un puduriem norvēģu vasaras mājas - pārsvarā pavisam pieticīgas mājiņas ar zāļu apaudzētiem jumtiem, cik var spriest daudzas tiek izmantotas bez elektrības. suldāle tiešām izrādās pavisam mazs miests, kam izskrienam cauri un nokļūstam sannsfjorda krastā novietotā ostas miestā sanne (sand). šeit pirms lašupes ietekas fjordā izveidota aizsprostu sistēma, kas lepni nodēvēta par - laksestudioet - kur caur logiem var vērot, kaskādēs iesprostotas zivis, kas, šķiet, ar tik pat lielu interesi vāro cilvēkus pie logiem. biļešu tirgotājs (cena 30nok ~2,4lvl) gan apgalvoja, ka lašus katru nakti izlaižot no kaskādes un ka nākamā dienā būs jau pavisam citi laši vērojami. lejā pie logiem novietots pavisam ērts dīvāniņš, kas ļauj pavisam ērti vērot 6-8 kg smago lašu lēnīgo kustēšanos gar logiem. tas ļauj pafantazēt par vecumdienu pavadīšanas iespēju, sēžot ar vīna glāzi pie šāda loga un runājot ar lašiem, dodot tiem vārdus un iesaukas. īpaši neuzkavējamies minētajos miestos, jo laši aiz loga ļoti spēcīgi urda mērķi atrast nomaļu vietu pie upes, kur neuzkrītoši pamētāt spiningu. tā nu visai krietnu laiku braukājam pa šoseju gar upi. lietus arvien pieņemas spēkā, šofera oma jūtami bojājas. drusku mulsina, ka nav latvijā tik pierasto "meža" ceļu, pa kuriem tik interesanti meklēt nomaļas piekļuves vietas dažādām ūdenstilpnēm. arī pēc sarunas ar vietējiem noskaidrojas, ka visi pieejamie upes krasti ir privāti tādēļ par nakšņošanas/nometnes/ugunskura vietu jāvienojas individuāli ar zemes īpašniekiem. šķiet ka jēdziens tauvas josla, kas latvijā vienkāršiem ļautiņiem ļauj tuvoties ūdenstilpnēm šeit ir svešs - zemei ir saimnieks, kas arī atbild par labiekārtošanu un kārtību, arī cenu. ilgstošos meklējumus pārtrauc šofera pacietības mēra plīsums - stūre tiek ierauta vienā no retajiem mazceliņiem upes virzienā - nokļūstam pie nojumes un aizslēgtas būdas. ar grūtībām un egļu zariem tiek iekurināta vārga uguns - kas ir pietiekama, lai tiktu pie tējas un konservu&makaronu stūķa. viss ir ellīgi slapjš, bet siltais ēdiens kuņģi ļauj skatīties ar cerīgu skatu. būda ir aizslēgta, telti uzbūvējam nojumē. spiningošanu atlieku uz nākamo rītu un dodos gulēt. iemiegu, izbaudot lietus un nojumes jumta saspēles rosinātos pavisam haotiskos domu deju ritmus. sliktais laiks turpinās arī no rīta - tādēļ laikam pat ja esam pamanīti - zemes saimnieks nav sadūšojies pa slapjumu doties no mums iekasēt kādu samaksu par izmantoto ugunskura vietu un nojumi. mēs arī viņu nemeklējam. no rīta drusku paspiningojam. kolēģis tiek pie pavisam smukas foreles. secinām, ka droši vien laši caur aizsprostu sistēmu vēl nav tikuši līdz mums. ņemot vērā sarežģīto atpakaļceļu un to ka naktī jādodas uz darbu pošamies atceļam. piestājam vēl pāris kalnu ezeriņos - cerībā ātri iepazīties ar mītisku radījumu - ezera forele, bet laikam šie radījumiem netīk sasteigta iepazīšanās. lai tā būtu laika vēl atliku likām. vienmēr. p.s. bildēt gandrīz neuzdrošinājos. negribējās zaimot to varenību. pavisam attālam iespaidam dažas var redzēt te

Mūzika: jau kādu brīdi kā neskan

ar lauzītu, bet sirdi plosošu pārrunu palīdzību izdevās, salīdzinoši nesāpīgi iešļūkt 65daysofstatic koncertā. kā jau biju gaidījis - neprātīga jauda savienota un pārdomāt haosa skaņas arhitektūra. šķiet, ka spēlēja programmu, kas stipri līdzinās 2009.gadā izdotam albumam Escape From New York.
rīt knašs izskrējiens lašus lūkoties.