uztveres variācijas

pilsēta līksmo - pilsētā mūzikas festivāls - avīzē teikts, ka pirmo dienu apmeklējuši 10000 cilvēku (2dienu biļešu cena - 1250nok ~100lvl). līksmo jau apskurbuši jauni, līksmo vēl izslāpuši veci, līksmo tukšās pudeles redzoši turku bērni - pudeļu tiešām daudz (nodošanas cena svārstās no 1nok - 2,5 nok). labi neprecīzi - ar pudeļu lasīšanu aizraujas tiešām daudzi un dažādi cilvēki - un līksmojošajiem ļautiņiem nav žēl - viņi tukšās pudeles atstāj turpat, kur iztukšojuši - ir jāsteidz baudīt atlikušās dzīves turpinājums.
tā kā diena saulaina izmantoju to, lai iemēģinātu bildēt "no rokas", nepievēršot lieku nejaušo modeļu uzmanību - negribas pilsētai uzmācīgi traucēt līksmot.

















pilsētas simbols - forts klints galā - arī festivāla simbols un norises vieta
pārītis gulēdami parkā ēda, runājās, mīlinājās - viņus droši vien īpaši netraucētu pat, ja snaikstītos ar objektīvu pa visam tuvu.
mazvikings ar spiedzošiem kara saucieniem ilgstoši mēģināja pievārēt "deviņgalvaino" strūklaku.
vecvikings norūpējies gaidīja - varbūt, lai redzētu vai mazvikings pievārēs?
dāmai, šķiet, skurbuma viltota līksmība ļāva virpuļot pa laukumu un flirtēt ar visu un viesiem.
ielu brīvās mākslas izpausmes pie festivāla teritorijas un jau pieminētie mazie pudeļu vanagi - kas mēģināja ar visiem runāt vāciski.
vēl viens vecvikings, kurš devies baudīt piektdienu.

Mūzika: Alva Noto & Ryuichi Sakamoto - Insen

bijām atkal tepat izskrējuši pacopēt - vietas puslīdz tās pašas, drusku citi ceļi. uzgājām nelielu kalnu ieskautu ezeriņu, kur noķēru piecus sprīdīšus/asarīšus. tuvējā lašupē vēl joprojām neuzdrīkstos spiningot - pārlieku daudz vecu vikingu pa malām - izbauda vecišķi rāmu laiku pie upes. vai varbūt vecumā kā nekad šķiet, ka laiks traucas prom? visticamāk, ka man lielākoties zināmajiem tēviem nepaspēs būt tik rāmi nodrošinātas vecumdienas tik kontrastējoši straujas lašupes krastā.
kolēģis - kas savos 25 gados sabijis gandrīz viss un trakajā nekustamo īpašumu buma laikā nogaršojis naudu - par 160lvl iegādājās mušiņmakšķeri - tad nu devos redzēt cik grūts sākums ir tik skaistai nodarbei. par kolēģi? ātra nauda dara trakas lietas ar cilvēku prātiem. vēl trakāk, ja ātrā nauda tikpat ātri iztek caur pirkstiem. smagai atkarībai vienmēr seko smaga abstinence.

Garastāvoklis:: labadaba
Mūzika: Eels - Oh What a Beautiful Morning (live)

jei tikko sapratu, ka esmu tieši vienu mēnesi prom no latvijas.
apsveicu.
tik ilga prombūtne ar mani nav notikusi gadus desmit vismaz. cik ilgā laikā pilnībā pārkārtosies domāšanas īpatnības - kad sākšu par mājām domāt par šejieni. vai tas ir laika jautājums vai tomēr dzīves procesu attīstības jautājums. nepieciešami divi mēneši vai pietiks, ja man būs pašam savs blenderis. varbūt valoda?
par godu mēneša prombūtnei/klātesamībai ar sirdīgu noslēgumu naktī beidza līt un no rīta pilsētas slapjajās ielās spēlējās pavisam zeltaina gaisma - atstaroja visu un visur.
īno un glāsa daiļrade pagaidām atstāta mierā - kaut kā no tā pēcroka netieku ārā - trāpījās dažs labs jauns veikums - gana jaudīgi, lai grieztos atkārtojumā. saprotu, ka īsti konceptuāli jaunu laikam šajā laukā grūti kaut ko radīt, bet vairāku apvienību jaunie veikumi vijumā un dinamikā šķiet tik jaudīgi.
vēl arī h.sīmanis kaut kur iznira.

Mūzika: And So I Watch You From Afar - The Voiceless

šodien noķēru pirmās norvēģu zivis - divas mērlīdakas un divus pavisam smukus asarus. pavisam mazā upītē (lielākās upēs drusku bail mēģināt, jo makšķerēšana likuma ietvaros norvēģu cenās a-eiropieša makam diezgan skarba sanāk). salasīju arī pāris riekšavas vīgriežu tējas. gribēju arī aveņu, bet šķita, ka vienīgās aug pie paša ceļa.
zivis būtu laidis vaļā, taču jānis un ivo pārliecināja par zivju milzīgo nozīmi uzturā. tad nu devāmies pie jāņa taisīt svētdienas pusdienas. zivs tiešām iznāca laba - folijā ar sīpoliem, ķiplokiem, majonēzi un kariju sacepta (lai gan cik nu zivis vispār savas asakainības dēļ var būt laba). uzcepu arī "viltus" ātro kūku ar šokolādi un ķiršiem. tad nu kopā pavisam svētdienīga svētdiena izvērtās.

komplektā arī svētdienīgi piktoriāla bildīte

Mūzika: King Crimson - Lizard

koplietošanas virtuve ļauj vērot multikultūru arī ēšanas paradumos
zviedru jaunietis ar dziļu neizpratni nopētīja kā es ņemos ap laukos kūpinātu speķi, es atbildēju ar to pašu viņa rūpnieciskās asinsdesas klucim.
1:1. pagaidām neizšķirts

Mūzika: Mum & Sjon "She attemps to say the "Word""

izskatās, ka alus/brāgas komplekts ir pievārēts ~23litri = 6brīvības (daži šķiet paspēja vienas nakts laikā redzēt gaismu tuneļa galā divas reizes).
visas dejas nodejotas.
pievemts medikoptera nosēšanās laukums.
viena pārsista lūpa.
ap plkst. 4:00 brīvie jaunpastnieki mēģināja mani pamodināt cerībā, ka uzņemšos šofera lomu, lai ballīti evakuētu, šķiet, hortenas virzienā. bet velti. svētdienas miegs šoreiz ir neaizskarams.
tuvojas skaudrā svētdienas rīta nebrīvības apjausma.

beidzot laiks skaidrojas - uz vakaru. šodien tāda pavisam rāma diena ar kino, vēlīnām brokastīm un drusku paķimerēšanos ap auto (patiesības labad jāsaka, ka vairāk ķimerējās jaunpastnieks jānis, kurš savulaik esot tirgojis dzīvokļus pagaršojis naudas garšu, tad strādājis autoservisā, tagad ir pastnieks un apmaiņā pret cigaretēm pielabo mazāk tehnisku jaunpastnieku autiņus).
vakar biju aizskrējis līdz oslo - tikai uz mirkli - jānis (otrs jānis) palūdza aizvest viņu uz jauno skolu - viņš iestājās biznesa skolā. viņš izvēlējās šādu visai loģisku veidu kā kļūt par norvēģi - mācībmaksa 5000lvl gadā - mācību ilgums 3gadi - iestājies ārzemju grupā ar apmācību angļu valodā - mācību procesa laikā - mēģini "pārlekt" uz norvēģu grupu.
bet šodien, šodien ir brīvdiena. šodien svin es lēnāk, kaimiņi straujāk. nedēļas vidū zēni bija veikalā uzgājuši alus pagatavošanas komplektu - "laime4dienās". pirmajās brīvdienās apgūta mācība, ka naktsdzīve šeit ir padārga - tādēļ jāmeklē veidi kā lētāk kļūt brīviem.
tad nu vakars ir sācies. pagalmā no bmw skan kluba trance - un jaunpastnieks no tukuma sniedz kolēģiem īsu ievadu ļoti moderno deju būtībā ("klausies un sajūti ritmu, atslābinies un tad izdari kādu ekstrēmu kustību" - viņš būtu kļuvis par ļoti moderno deju čempionu ja vien viņa vecākiem būtu pieticis naudas - viņš būtu dejojis ar zvaigznēm - "dejošana ir kā bokss - kustībai jābūt atslābinātai") - katrā gadījumā - alusveidīgā brāga ir visai efektīva, jo čaļi jau ir ļoti atbrīvojušies kustībai. tam dejotājpratējam ir ap 30 gadu viņš ir precējies un viņam ir bērns, kuram ir astma, un viņš dzīvo valstī, kura citastarpā vairs nevar atrast naudu, lai bērnam apmaksātu zāles. ritms griežas tālāk. atslābinies un ļaujies.
koju multikultūru laikam sabiedēja brāga un visai ātri notinās vietējās kultūru savienotājas polietes.

+ bmw ar trance noparkots bīstami tuvu maniem logiem - gaidu brīdi, kad man tas vairs neliksies tik smieklīgi.
+ skan pilnīga klubu gaļasmašīna.
+ "mūzika ir filozofija - tu ieej savā pasaulē, dari ko tu gribi"
+ ja brāga nav līdz galam izrūgusi - puikas rīt mirs nost. bet tas būs rīt. šodien ir jāļaujās.

lietus - lietū - lietus.

pāris dienas kā drusku atkal ausis ieslīgu postroka skavās - lai gan pašreiz melanholija šķiet nevajadzīga - nekonstruktīva - neproduktīva. nevēlos, lai vakardiena spēj nokaitināt ar pārlieku klātesamību. tad nu svārstos starp filipa glāsa un braina īno diskogrāfijas apguvi. dikti daudz. abu.

lai gan beidzot būs novilcies if these trees could talk jaunais veikums, varbūt tikai vienu reizi noklausīties - iepriekšējais jau nu dikti dziļi šķiet skanēja.



radās nodoms tvert skandināvu logu noformējumus - šis gan rosināja pavisam citas pārdomas par iemūrētu kustību, kur tikai vāja debesu atblāzma logā atgādina par stihijas plašumu.

šodienas recepte:
norvēģijas jaunražas burkāni
līdzpaņemtie latvijas vecražas kartupeļi
nenoskaidrotas izcelsmes konservētas sviesta pupiņas
šķaidīti tomāti ar baziliku
apcepts sīpols
norvēģu podiņdilles
garšvielas

visu savāra zupā

klāt:
vairāk izstrādājums nekā krējums
bulciņa ar sieru un atlaidi.

Mūzika: Tom Waits - Rain Dogs

viesi nu ir devušies mājup.
palikusi tikai dāvātā melleņu/vīgriežu/kumelīšu tēja, ko ļena un veins salasīja, braukājot ar īrētiem vellapēdiem pa tonsbergas apkārtnes mežiem.
tīkamas sarunas un smiekli, mazliet klusināti.
trīssadzīve manā mazistabā pēc poļu/pakistāņu migrācijas modeļa.

apjauta par to, kas man vēlāk pietrūks, neesot latvijā, un tikpat spēcīga apjauta kamdēļ devos projām.

tēja lieliska, laikam tāpēc, ka svaiga. ar tēju cienāju jāni un ivo. redzot cik krājums strauji plok, nosolos sev svētdien doties mežos pēc papildinājuma.






mūzika palīdzēja ietīties pilnīgā melanholijā.

Mūzika: If These Trees Could Talk - If These Trees Could Talk (2006)

kļuvu par līdzbraucēju braucienā uz zviedriju - gēteborgas atrakciju parku.
izbraucam svētdienas agrā rītā, tikko kā jānis pabeidzis izvadāt svētdienas rīta avīzes, brauciens ar prāmi no sandefjord līdz strömstad ilgst teju trīs stundas. maršruts, protams, pakārtots zviedrijas/norvēģijas ekonomiku simbiozes vienai dimensijai - dienvidaustrumnorvēģijas iedzīvotāji puslīdz regulāri dodas iepirkšanās izbraukumos uz zviedriju. savukārt zviedrijā gar norvēģijas robežu radīti apstākļi, lai norvēģis pilnvērtīgi varētu paēst, iepirkties, salabot auto, piedzerties citādi kļūt uz brīdi "brīvāks". papildus, ja norvēģis ceļo uz zviedriju ar prāmi, viņam ir pieejami tax free prieki prāmja veikalos. visi apmierināti un ekonomika nepārtraukti "sildās".
kaut arī pārbrauciens ar prāmi norit agrā svētdienas rītā gaisotne ir visai darbīga - kuģim līgani šupojoties, pa klājiem gāzelēdamies tiek pārvietoti alus "koferi" un citas tax free trofejas. nepārtrauktā šķindoņā vienojas trauki, spēļu automāti un norvēģu pensionāri pie tiem.
kā jau minēju mēs devāmies uz gēteborgu ~ 200km no strömstad - lielais vairums norvēģu tik tālu nebrauc un aizķeras daudz tuvākos iepirkšanās centros/pasaulēs.
turpceļā jau gēteborgas pievārtē - tiek apmeklēts mcdonalds, kas esot vismaz 2 reizes lētāks nekā norvēģijā.
kamēr jānis ar māsas meitu izlādējas pavisam trakulīgās atrakcijās, ar ivo dodamies apskatīt pilsētu - apelēju pie savas sāpošās kājas tādēļ pastaigas ātrumu varu noteikt es, savukārt virzienu vairāk "filmē" ivo. esam nokļuvuši pilsētā, kas tobrīd elpo handbolu - te noris pasaules čempionāts handbolā jauniešiem vai pat ļoti jauniešiem - pilsēta kļuvusi vēl multikulturālāka - katara, nigērija un dziedoši jaunieši no sazin kādas arābu zemes - viss mijas un visur ir handbola bumbas - pēc tonsbergas nesteidzīguma - īsbrīdi patīkami izbaudīt šo trokšņaino burzmu - vecpilsētas centrs šķiet patīkams ar kanāliem un parkiem. kāja gan smeldz tādēļ ik pa brīdim piesēžam un arī paguļam uz soliņiem.
pēc norvēģijas cenām gēteborgā viss šķiet demokrātiski un godīgi - tieku pie jauniem darba apaviem - ecco botas - 499sek ~32lvl. daži apburoši skandināvu dizaina veikali un pietiek ar bružāties pa veikaliem.
laicīgi dodamies atceļā, lai paspētu pirms prāmja tikt kādā pārtikas veikalā iepirkt kādu strēķīti lētāku ēdmaņu - tomēr pa ceļam uz bāņa, iespējams, notikusi avārija (par to spriest varam pēc steidzīgām "ātrajām" mašīnām) un izveidojies pārkilometru sastrēgums, kurā paliekam uz pāris stundām. tad nu paliekam bez lētās kostes, bet knapi paspējam uz prāmi.
tikmēr tonsbergā mani jau gaida veins un ļena.

Mūzika: do make say think-goodbye enemy airship the landlord is dead

sestdienā jābauda - sestdienā beidzas darba nedēļa - sestdienā var rakstīt vēstules, sestdienā var pirkt kafiju kafejnīcā un veikalā augļus. starp citu attēlā redzamie maksā 54nok ~4lvl.
neliela socializācija "duraka" partijas izskatā šķiet pietiekoša, lai atkal dotos istabas ēnā.
jānis piedāvāja rīt piebiedroties braucienam uz zviedriju - viņš ved māsas meitu uz atrakciju parku gēteborgā.
suta sāk mitēties. papēdis vēl joprojām smeldz.
veins un ļena - pārcēluši viesošanos - solās sagaidīt mani tønsbergā, kad svētdienas vakarā atgriezīšos no gēteborgas.


pat šajā nesteidzīgumā vēlētos paspēt vairāk - bet bail atkal sākt steigties.

Mūzika: vēl joprojām - Efterklang - Hands Playing Buttefly

iestājusies īsta jūlija suta - jaunpastnieki un citi koju iemītnieki izklīduši pa daudzajām tuvējām pludmalēm. lai saudzētu vārīgo kāju gulšņāju istabas svelmīgajā ēnā.
gandrīz divas dienas kojās pazudis i-nets. cik apburoša izdevība izbaudīt lēnīgu laiku, kur katrā mirklīgā starpā nemēģina iespraukties virtuāla komunikācija vai vissvaigākās ziņas par tik tālām norisēm. sāku skatīties filmas. pat nemanīju, ka atkal ir parādījies tīmeklis - ar saviem informācijas fragmentiem par kaut kur ēnā aizslīdošām pasaulēm.
noskatījos "ričarda niksona slepkavība" man patika kā šons penns tēloja mazu cilvēku.
patīkama atkalredzēšanās ar mehānisko apelsīnu.
spoku suns. samuraja ceļš. - vientulīgi. ļoti patika aina par čali, kas uz debesskrāpja jumta uzbūvēja kuģi.

+ apo tomēr izdevās pabeigt skolu - sazin viņš tagad skaitās radioinženieris? katrā ziņā prieks, kas nav nevienam ienaidnieks.
+ suta vairs nebūšot ilga. būšot lietus.
+ rīt atbrauks ciemos veins un ļena.

- manai mazpilsētai ir pašai savs dārgs rokfestivāls - par 1250nok ~100lvl var paklausīties kaiser chiefs, the streets un otrajā ēdienā soulfly un pāris dučus man nezināmu skandināvu apvienību. par ko lielā skumja - festā uzstājās arī 65daysofstatic - manai ausij dikti tuvi, bet traki eksperimentāļi.
- šodien kodu nektarīnu - ieplaisāja priekšzobam plomba. būs kaut kad jādodas uz rīgu - skāde labot.
- kamēr nebija i-neta domāju par to, ka vajadzētu aktīvāk virtuāli komunicēt, lai saglabātu kaut kādas saites ar iepriekšējo sociālo loku - bet laikam nevajag lolot ilūzijas, ka kaut kur vispār tāds statisks sociālais loks ir palicis, tas viss mūsdienas vairāk atgādina dzīvsudraba veida matēriju - tu iekļaujies un pēc tevis sakļaujas. par to vēl noteikti turpināšu piedomāt.

+ uj sāk ducināt pa īsto.
+ vienmēr gribu rakstīt īsi - bet iespītējos un rakstu gari, jo zinu, ka laiks pieder īsajiem. viss garais paliek aizmirsts perifērijā.
+ nu jau arī zibina (Arvo Paarts - laikapstākļiem iederīgs dramatisms)

Garastāvoklis:: cepumi selga ar šokolādi
Mūzika: Arvo Paart - Tabula Rasa (1977)

labās kājas ahileja cīpslas tūska - tā nu gan man nedod miera, kad labās kājas papēdis tiek sperts tonsbergas asfaltā.
mūsu virtuāli sasaistītā sabiedrībā attālums ir kļuvis pietiekami tuvs, lai uzstādītu aptuvenu diagnozi pacientam atrodoties ~1200km attālumā no ārsta - es gan dzīvoju pretī slimnīcai, bet baidos no tās dienas, kad man tur būtu jāmeklē palīdzība - brīvdienās satiku aldi, kurš te dzīvo jau 10 gadus - viņš bija pāršķīlis galvu ar 12 metrīgu karoga mastu. galvas sašūšana maksāja 10000nok ~800ls piedalījās 12 mediķi, no kuriem viens bija no norvēģijas. aldis šeit jau ir 10 gadus, pa šo laiku viņš ir iemācījies runāt ne vien norvēģu valodā, bet arī lietuviešu.

+ šodien džimijs parādīja raksturu - tā klusiņām pārtrauca ņurdēt pašā maršruta vidū - labi, ka norvēģiem par vakardienu maz ko ziņot - avīzes tādas paplānas - 1/2 maršrutu iznēsāju ar kājām - šķiet pie vainas būs bijis patvarīgi atsvabinājies vads, kurš pierauts ģeneratoram radīja īssavienojumu.

+ jāsāk mācīties norvēģu valoda - vienkārša gramatika, piņķerīga izruna - ko atvieglo fakts, ka pastāv divas norvēģu valodas un ka paši norvēģi no dažādiem novadiem viens otru ne pārāk labi saprot.

+ jāvāra zupa.

Garastāvoklis:: miers/zupa/kāja
Mūzika: Pelican - Mammoth

ir pagājušas 2 nedēļas kopš esmu te un viena nedēļa kopš patstāvīgi savā maršrutā vadāju avīzes.
manuprāt pietiekams laiks, lai varētu analizēt dažus aspektus par pielāgošanos jaunajiem apstākļiem - lai aprastu ar pilnīgi jaunu laika nogriežņu sistēmu.
1) gandrīz nemaz vai fragmentāri esmu sekojis sociālpolitiskajām norisēm latvijā.
2) pilnīgi mainīts diennakts ritms (taisnības labad jāsaka, ka vēl pilnībā neesmu sapratis kā labāk sadalīt savu miegu starp darba stundām nakts vidū, tādēļ reizēm sanāk "pagulēt" līdz 4 pēcpusdienā).
3) ievērojami kāpināta ikdienas slodze (nevarētu teikt, ka atsevišķas ķermeņa daļas/detaļas to neizjustu).
4) ar lielu daļu no ierastā sociālā tīkla attiecības pārtrauktas (protams, ir atbildēts uz pārdesmit jautājumiem par to kā es tagad jūtos un kā esmu iedzīvojies).

laiks. cik iespējams novērot tas ikvienam no jaunpastniekiem kļūst par nastu - neziņa, ko pasākt ar laiku. jaunākie mēģina izmantot datoru - mēģinot transformēt ierasto komunikāciju pilnīgi virtuālā formā. daži mēģina komunicēt jaunajā vidē, bet citi pēc iespējas lielāku laiku pavadīt miegā. viens vīrs kļuvis par kopmītņu rēgu - klīst no istabas uz atpūtas telpu un no atpūtas telpas uz pagalmu smēķēt, mēģinot sevi pierunāt dzīvot pēc jaunā režīma - miegs/ēst/darbs. tāds nu mūsdienu cilvēka paradokss - no vienas puses dzīve patstāvīgā steigā no otrās puses arvien zūdoša spēja palikt ar sevi vienatnē.

pašam divu nedēļu perspektīvā ir izdevies izvairīties no nekonstruktīvas pašanalīzes - par zaudēto sociālo tīklu. jau iepriekš biju pārliecināts, ka pieradis pie nepastarpinātas komunikācijas ar lielu daļu savu draugu nespēšu jēgpilni komunicēt virtuālā telpā - it sevišķi ņemot vērā diennakts ritma nobīdes. atsevišķi cilvēki, ar kuriem jau iepriekš biju pasācis ik pa laikam komunicēt virtuāli, arī pašreiz ir palikuši skype attālumā (vai arī bezgalīgā attāluma, ja pieņem, ka nav iespējams noteikt attālumu starp diviem cilvēkiem, kas komunicē skype). es ceru, ka man arī turpmākās nedēļas izdosies diezgan baudāmi sevi paciest - lasot grāmatas, skatoties filmas, bildējot un skatoties bildes. ar atsevišķiem izņēmumiem, šķiet, nedraud ieslīgt latviskā komunikācijā ārpus latvijas.

mazliet kopsavilkuma:
nedēļas laikā esmu piegādājis 3250 avīzes, 2350 reklāmas, nobraucis 216km.
sācis veidot šo virtuālo piezīmju bloknotiņu.
klausījies ļoti daudz mūzikas.
izlasījis 2 grāmatas.
mazliet bildējis.
regulāri gatavojis sev ēst.
2reiz uzkopis istabu.
vienreiz mazgājis drēbes.
vienreiz bijis spiningot/vazāties gar upi.
vēl neesmu noskatījies nevienu filmu.
vēl neesmu uzinstalējis nevienu datorspēli.

Garastāvoklis:: miers
Mūzika: Keiko Matsui - The Piano (2003)

spītējot sāpošajām kājām ar jāni sēdāmies džimijā (laikam jau teicu, ka tā sauc manu škodu - par godu kādreizējam Krishy pieradinātajam gliemezītim) un devāmies uz viņam zināmo upi, kurā vajadzētu būt kādām nebūt zivīm, kas gaida mūsu mānekļus (vizuļus). jānis neko daudz par makšķerēšanu neinteresējas, viņu interesē svaigs gaiss un zivs kā pārtikas produkts. mani zivis diez ko neinteresē - es gribu sajust norvēģiju tās dabas lielajā pirmatnīgumā. nevēlēdamies sevi sarūgtināt sevišķi necentos iepriekš noskaidrot par makšķerēšanas likumisko ietvaru - vienkārši nolēmām neuzkrītoši nolikt mašīnu un pavisam neuzkrītoši desantēties pie upes. jau pēc pārdesmit kilometriem arvien biežāk sāka aizrauties elpa un aizkrist ausis virpuļojot pa pakalniem un nogāzēm. pēc kādiem 50km bijām klāt pie upes - es biju laikam biju gaidījs ieraudzīt kaut ko forelisku pēc latvijas mērogiem, tādēļ šī atgādināja vairāk filmās redzētās kanādas vai montanas lašu upes. kādas pāris stundas pamētājām mānekļus - es apzināti piesmēlu zābakus, lai kājām būtu auksta komprese, dzērām tēju no termosa.
kopumā jāatzīst, ka daba arī šajā norvēģijas reģionā šķiet ļoti varena (protams, kā jau tika gaidīt manasbildētiemaņas nav tik varenas, lai šo varenību iemūžinātu), tikai apdzīvotība ir pārāk blīva, lai izbaudītu tādu nošķirtību un divvientulību ar upi, lai gan arī baigos gabalus gar upi, protams, nenogājām.
Pēcāk internetā noskaidroju, ka esam vazājušies gar reģiona vadošo lašu bendēšanas upi, ka bez standarta makšķerēšanas atļaujas par lašu un foreļu ķeršanu vestfoldas reģionā jāmaksā "fee" 200nok un vēl papildus jāmaksā zemes īpašniekam uz kura Tu ķer zivis - šis pēdējais man īsti nav skaidrs - vai tad viņi nemēdz staigāt lielus gabalus gar upi? ā un te nedrīkst kurināt ugunskurus.
ā jānis aizķēra vienu upes gliemeni, bet kopumā mēs neko nedabūjām un varbūt pat labi, ka tā.

Garastāvoklis:: zivs
Mūzika: Alvin Lee & Ten Years After

šodien pēc darba domāju iet uz veikalu tikko tas atvēries - cerībā iegūt lētas "akciju" pārtikas preces. sestdienā plkst.9:00 tonsberga vēl guļ. pēc piektdienas masveida dzīves svinībām tiek atgūti spēki. faktiski pilsēta tika sakopta laikā no plkst. 5:00 līdz plkst. 7:00. tādēļ uz veikalu atvēršanu tā atkal ir jaukā mazpilsēta. veikali ir tukši - daži agrie putni pulcējas beķerejā pie rīta kafijas - veikala apsargs koķetē ar pārdevēju. izlemju brīvdienai par godu iedzert pašķidru kafiju pa 25nok ~2lvl. kafijas kvalitātei nav nozīmes, ja par to saulainā jūnija rītā samaksāti 2lvl, tādēļ lasot grāmatu, dzeru to uzsvērti izbaudot.
kaut arī sāpes labajā kājā arvien uzsvērtāk liek sevi manīt, mazliet paklīstu pa pilsētu, kas šķiet visai nesteidzīgi lietišķa - pamodušies ir tie, kam tas ir pienākums.
pārtikas veikalā atstāti kārtējie 175nok ~14ls - cerēto "akcijas" pārtikas kalnu nebija - it sevišķi žēl par neesošu akcijas jogurtu, jo neakcijas jogurti maksā nieka 30nok litrā. vispār veikalā vēl neviens nesteidzas - šodien pēc vakardienas iepirkšanās drudža iedzīvotāji droši vien atgūsies mazliet vēlāk. un tad steigsies iepirkt pārtiku wīkenda piknikiem - svētdien veikali nestrādā - tāda jauka tradīcija vispārējās patērniecības gaisotnē.
dodos mājup - šodien paredzēts mēģināt izbraukt paspiningot - jāatpūtina kājas.

Garastāvoklis:: dodos ēst
Mūzika: 1 mile north - glass wars (2001)/minor shadows (2003)

šodien tonsbergā lielā iepirkšanās diena - city shoping veikali strādā līdz 24:00 un visos ir atlaides/akcijas/izpārdošanas - ar te tas cilvēkus dara mazliet trakus. nezinu vai tas tādēļ, ka latvijas sākotnējie patērētājsabiedrības bastioni ar aināra gādību bija no norvēģijas, bet iekarsušās iekāres ainiņas likās stipri redzētas - bet varbūt šīs primārās patērniecības izpausmes dažādās eiropas valstīs īpaši neatšķiras - "vienkārši visiem ļoti vajag".
jā, vienīgi pēdējos gados tonsberga un tai tuvumā esošās apdzīvotās vietas esot kļuvušas ļoti multikulturālas - ieprikšanās kvartālā šo multikultūru varēja redzēt un dzirdēt pilnā krāšņumā visās vecuma grupās - neviens nav pasargāts no "vajag" neatvairāmā spēka.

ieprikšanās starplaikos, lai atgūtu spēkus visiem patīk ēst milzīgus un manā prātā dārgus saldējumus.

ir gan arī alternatīva 3 litri "firstprice" vaniļas saldējums - 30nok ~2,4lvl neesmu gan riskējis pirkt, bet lēnām sāku aprast ar domu, ka a-eiropas ieceļotājs ir tieša "firstprice" mērķauditorija

Garastāvoklis:: iepircies
Mūzika: Afric Simone - Best of (2000)

1) šodien pēc darba ar Jāni (cilvēks, kurš palīdzēja man nokļūt šeit) bijām nolēmuši doties spiningot norvēģijas foreles - taču laiks šķita pārāk tveicīgs un tādēļ tika pieņemts visai vienprātīgs lēmums, ka zivis šādā tveicē noteikti neķersies. tā nu es ieguvu dienu savā istabas ēnā ar mūziku un grāmatu.
2) šādas dienas ēnainā istabā dod patīkamu atkaldzirdēšanos ar muzikālām apvienībām, kas nepelnīti bija nokļuvušas manas apziņas pilnīgā perifērijā. šodienas atkaltikšanās prieks ar the books - 2002; 2003 un 2005 gada veikumiem.
3) šodien sāp abas kājās - gan kreisā, kuru sastiepu pasen bradājot pa Sedas purviem (sāpju ignorance noveda pie kaut kāda iekaisuma), gan labās kājas, šķiet, ahileja cīpsla - nu ķermenis vēl, laikam, nav sapratis, ka darbs var būt saistīts arī ar smagu fizisku slodzi :D tā nu es pirms darba iedzeru ibumax un skriešus stiepju avīzes.
4) man ticis piņķerīgākais un apjomīgākais maršruts pilsētā - tas vienlīdz priecē un nomāc. priecē, jo nav pārāk daudz gribētāju, kas gribētu šajā maršrutā strādāt - tādējādi ir cerībā, ka pēc pāris mēnešiem pēc pārbaudes beigām mani nepalūgs ripināties ar savu džimiju (škoda pick-up) mājās. pašreiz šāda perspektīva karājās pār visiem 20 jaunpastniekiem. savukārt nomāc, jo pēdējo nedēļu liekas, ka varētu nokrist abas kājas. ja izturēšu pēc gada noskriešu jebkuru no jums.

P.S. vienā no daudzajiem veikaliem saldētas foreles pieejamas par ~2ls\kg.
P.P.S. Šodien beidzot atradu autogāzes uzpildes staciju, kurā gāzes uzpildes šļūtenes uzgalis atbilda džimija gāzes uzpildes sistēmai. rezultātā zinu, ka autogāzi var tirgot vienā kantorī ar iekšdurvīm, to dara zviedrs, kurš šeit jau ir 13 gadus un viņa brālis ir pastnieks zviedrijā, kur viss,protams, ir lētāks. viņa karšu terminālis neatzina par ticamu esam manu unibankas visakarti, bet viņš bija gatavs noticēt, ka pēc 10 minūtēm atvedīšu nepieciešamo summu skaidrā naudā.
P.P.P.S. jāiet taisīt ēst.

Garastāvoklis:: neēdis
Mūzika: Sun Ra & His Outer Space Arkestra-Nuclear War

šis draudziņš jau otro reizi pusotras nedēļas laikā mani pamodināja. neko darīt viņam jāglābj.
cik bildes ar helikoptera pacelšanos/nolaišanos es spēšu iegūt mēneša laikā?

Garastāvoklis:: pamodināts
Mūzika: Maksims Ļaščenko - Rasas Taka (2008)

hello! i would like to ask if it possible to get permission to keep my private car next to dormitory?
yes of course, do you have a car?


pilsētā gandrīz visas stāvvietas ir maksas.
sods par stāvēšanu neatļautā vietā 500NOK ~40LVL. norvēģu soda kvīšu ekspedīcījas strādā zibenīgi un bez jebkādām ierunām.
daži jaunpastnieki iemanījās pirmajā nedēļā divas uzlīmes nopelnīt.
jāsaka, ka arī iebraukšana tonsbergā ir par maksu ~1,2 par reizi. katru reizi iebraucot pilsētā tiec nobildēts un kopējais rēķins tiek pa pastu uz mājām atsūtīts.
viņiem te savs dienvidu tilts - tunelis ar divām joslām katrā braukšanas virzienā ~2km garš - jāsaka, ka jauno tuneli iedzīvotāji izmanto gaužām maz un pat smagais transports izvēlas braukt caur mazpilsētas centru.

Garastāvoklis:: tepat
Mūzika: Philip Glass - Koyaanisqatsi