uztveres variācijas - Komentāri

spītējot sāpošajām kājām ar jāni sēdāmies džimijā (laikam jau teicu, ka tā sauc manu škodu - par godu kādreizējam Krishy pieradinātajam gliemezītim) un devāmies uz viņam zināmo upi, kurā vajadzētu būt kādām nebūt zivīm, kas gaida mūsu mānekļus (vizuļus). jānis neko daudz par makšķerēšanu neinteresējas, viņu interesē svaigs gaiss un zivs kā pārtikas produkts. mani zivis diez ko neinteresē - es gribu sajust norvēģiju tās dabas lielajā pirmatnīgumā. nevēlēdamies sevi sarūgtināt sevišķi necentos iepriekš noskaidrot par makšķerēšanas likumisko ietvaru - vienkārši nolēmām neuzkrītoši nolikt mašīnu un pavisam neuzkrītoši desantēties pie upes. jau pēc pārdesmit kilometriem arvien biežāk sāka aizrauties elpa un aizkrist ausis virpuļojot pa pakalniem un nogāzēm. pēc kādiem 50km bijām klāt pie upes - es biju laikam biju gaidījs ieraudzīt kaut ko forelisku pēc latvijas mērogiem, tādēļ šī atgādināja vairāk filmās redzētās kanādas vai montanas lašu upes. kādas pāris stundas pamētājām mānekļus - es apzināti piesmēlu zābakus, lai kājām būtu auksta komprese, dzērām tēju no termosa.
kopumā jāatzīst, ka daba arī šajā norvēģijas reģionā šķiet ļoti varena (protams, kā jau tika gaidīt manasbildētiemaņas nav tik varenas, lai šo varenību iemūžinātu), tikai apdzīvotība ir pārāk blīva, lai izbaudītu tādu nošķirtību un divvientulību ar upi, lai gan arī baigos gabalus gar upi, protams, nenogājām.
Pēcāk internetā noskaidroju, ka esam vazājušies gar reģiona vadošo lašu bendēšanas upi, ka bez standarta makšķerēšanas atļaujas par lašu un foreļu ķeršanu vestfoldas reģionā jāmaksā "fee" 200nok un vēl papildus jāmaksā zemes īpašniekam uz kura Tu ķer zivis - šis pēdējais man īsti nav skaidrs - vai tad viņi nemēdz staigāt lielus gabalus gar upi? ā un te nedrīkst kurināt ugunskurus.
ā jānis aizķēra vienu upes gliemeni, bet kopumā mēs neko nedabūjām un varbūt pat labi, ka tā.