Ligzda
2 lietas neiziet no prāta, un viena ir, ka vajag savu ligzdu.
Es tur darītu to -
Atslābtu un uzelpotu
Baudītu savu pašizpausmi
Klusumā sagatavotos darbam
Neko nedarītu
Turētu tikai būtiskākās lietas
Smietos un ņemtos ar bērniem
Izkoptu savu šamanisko es

Jocīgi, kā var tik ļoti būt otrādi viss mājā, kurā ir tik daudz vietas, tik skaista daba un tik tomēr viss galīgi destruktīvi.
Ka ierokos kaut aiz neapzinātā spīta savās vidusskolas kladēs, lai nepazustu pavisam,
Jo dziedāt es nevaru, radīt es nevaru, remontēt es nevaru, klausīties sev būtisko es nevaru, runāties no sirds ik dienas par skaisto un dziļo es nevaru, smieties es nevaru, sapņot lieli es nevaru, atvērt ķermeni es nevaru. Bet ir mani gadi skapjos un plauktos. Tādi no vidusskolas ķīmijas eksāmena. No ziedošām liepām Āgenskalnā, kad bija patiesā mīlestība uz Juglas vīriņu. No dziedāšanas. No augiem. No skolu skolām. No Slovākijas. No franču valodas Francijā. No senlatviskā, pie upes sajustā. No ticības, ka tūlīt, tūlīt atkal būs tā, tik mazlietiņ jāpagaida.
Bet nav.
Kā neder manas drēbes, tā pazudušas takas uz gandrīz visu, ar ko identificējos.

Tāds tukšs īres dzīvoklis. Bet toties es pati