Spalva ne tikai ir pazaudējusi savu putnu, bet arī palikusi nespodra.
Spalva ne tikai ir palikusi blāva, nespodra un tukša, bet arī sākusi sevi knābāt.
Plucināt sevi.
Un tās mazās dūnas, kas padusītē.

Spalva atnāk ar nīgro knābi un knābj, knābj, knābj

Un aiziet istabā un iekšēji raud, jo ieknāba dūniņām savām.

Viena dūniņa lielāka, viena maziņa pavisam.

Pazaudētais putns plucina, ko atrod.

Sāp :(

Lielākā mazā dūniņa nevar būt vainīga, kā putns pats sevi būrī ielika, durtiņas aizvēra, zaļās zālee vietā saindēto ābolu sāka ēst. Dūniņa nevar iznest to smagumu, kur viens putns otram putnam nepareizā ligzdā ir ne tikai atdevies mīlā, bet arī atdevis sevi prom, prom nafig mēslainē, "gan jau pāries, gan jau būs labi"