01
Šodien ļoti runā iekšiņa. Jau sen gaidīju, kad būs atkal dzīvi dzīva.
Jo tas, ko runā, tas iet uz apli katru dienu, bet vairs nekauca un nesmildzēja iekšiņa. Pamirusi nīgrojās un burkšķēja.
Šodien dzīva, un es zināju, ka vajadzēs vietu viņai, kur runāt, kur izaudzēt sevi, kur bļaut un augt.

Tas ir tā, it kā būtu tikai viena spalva.

Bet pirms tam bija putns.

Lūk, to putnu vajag atkal rokās turēt, sajust siltu, stipru un uzmest gaisā, lai skrej.