Nu tā...
Nu tā,
mana pirmā dienasgrāmata nu ir klāt. Stipri dalītas jūtas par atrašanos šeit - it kā jau tizla tā doma internetā atklāt savas pārdomas. Kāpēc tizli? Nu nezinu, esmu radusi pie noslēgtības, vientulības un bla bla bla... Bet ar to noslēgtību reizēm tā ir, ka vairs nezini kur likties un uzbāzties nevienam ar negribas, tāpēc lūdzu : "Mīļais internet, saņem nu manas gaišās/ tumšās pārdomas!''
Turklāt, interneta blogs- neviens mani nepazīst, nevar atkost. Nevienam tas viss neinteresē,kāpēc gan ne? Būs man kur uzrakstīt savus ikdienas pelēkos novērojumus un varbūt pat kādu krāsainu, iedvesmojošu domu nesaistītu ar ikdienas figņām.
Vispār interneta blogs...Dienasgrāmata...Baigais egoisms. Noteikti varēšu pārlasīt savus ierakstus pēc laiciņa un šausmināties par apsēstību ar savām domām.
Bet pagaidām nešpetns janvāra snieglietus aiz loga un Blut Aus Nord uz ausīm.
Ir ok