igne · natura · renovatur · integra

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Man riebjas, ka mums vienmēr ir par ko runāt, riebjas, ka kopā ir tik labi, riebjas, kā viņš izturas un kā rūpējas par mani, riebjas, ka sekss ir vienkārši pārāk labs, un riebjas, kā viņš man pieskaras, bezmaz nolasot katru manu domu un visas tās lietas, kas mani dara laimīgu.

varbūt jāmācās mīlēt to, kas traucē un viss atnāks pats? jautājums ir tikai, uz ko es esmu spējīga un vai tas maz ir tā vērts. pirms darīt, gribās zināt, ka tomēr ir vērts, nevis pēc pāris gadiem būt pie sasistas cerību siles.

kā lai iemācās baudīt dzīvi "šeit un tagad", nedomājot un nelauzot galvu par nākotni? vienkārši ļauties mirkļa burvībai un problēmas atstāt savam nākotnes "es"

Current Music:
ēnu kaleidoskops - dievaines
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 07:05 pm, [info]pikaczu commented:
es, kā zināms, esmu pilnīgi iesūnojusi savā stereotipiskajā domāšanā, bet vai nav tā, ka Tev jau šobrīd ir iespēja saņemt vislabāko, ko attiecības ar musulmani var dot? Mums studiju biedrene apprecējās ar turku, viņas dzīve diezgan krasi izmainījās pēc kāzām. Tagad viņa no tādas dievinātas, uz rokām nēsātas cacas ir palikusi par tādu Līgas Dimiteres tipu.
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 07:27 pm, [info]sonnenwende replied:
Bet saproti, ka es arī nespēju vazāties no vienām attiecībām uz otrām, gribās noparkoties, gribās drošību un pastāvību. un to visu gribās ar cilvēku, no kura rauj nost jumtu, jo, cik tad bieži dzīve piespēlē šādus cilvēkus..? A pie vietas mani nolikt neviens nav spējīgs, tāpēc laikam arī esmu tur, kur esmu.
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 07:38 pm, [info]pikaczu replied:
Vienā pašpalīdzības grāmatā bija tāds vingrinājums sievietēm ar kaislību plosītām biogrāfijām - jādod iespēja parastam, normālam čalim. Tu kaut kā tādus liktenīgos ar tarakāniem copē, bet ja Tev pašai ir vienas vētras, tad drīzāk vajag kaut ko mierīgāku.
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 07:47 pm, [info]sonnenwende replied:
tur jau tā lieta, ka vīrieši parasti ta vroģi pavisam normāli. ja es ar skatu no malas skatos uz situāciju, tad viss ok, cilvēki tikko satikušies, draudzējas, kādas kāzas, kādi bērni? a man tā ir pasaules traģēdija. varbūt, ja es to visu ar vēsu prātu uztvertu, man nesāpētu, bet man nesanāk.
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 07:55 pm, [info]pikaczu replied:
bet nav tā, ka tev velk uz kaut kādā ziņā neiespējamām attiecībām?
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 08:02 pm, [info]sonnenwende replied:
es vienmēr akli sekoji savai sirdij. ja būtu prāts, tad noteikti, ka nebūtu nemaz šķīrusies no vīra un vilktu to dzīvi tālāk. a es nemāku dzīvot bez emocijām, tikai kaut kā uz mazohismu velk. it kā jau problēma ir skaidra, tikai kā ar to cīnīties ir mistērija.
satiekot šo vīriešgabalu no paša sākuma sev pateicu, ka negribu neko nopietnu, bet prātam nav teikšanas, tāpēc atkal esmu bedrē un cenšos sev ieskaidrot, ka var arī mierīgi ar to dzīvot tālāk. durdom īsāk sākot, terapeita kundze
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 08:10 pm, [info]pikaczu replied:
man ir otrs grāvis, es visu sveru un mēru pa septiņām reizēm, man tik ļoti bail kļūdīties, ka es nespēju pieņemt lēmumus. Pie tam, tas ir ne tikai attiecībās ar vīriešiem. dažreiz kaut kas nobrūk bez manas ietekmes un es secinu, ka nekas briesmīgs nav noticis.
* * *
[User Picture]
On November 3rd, 2013, 08:25 pm, [info]beacon commented:
Ne velti par zelta sauc tieši vidusceļu. Es ilgu laiku pēc katra tāda izbaudītā mirkļa lēju gaužas asariņas.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry