Igauņi ir uzražojuši savu versiju par Kung Fu Hustle - https://www.youtube.com/watch?v=OZtgZ9Y Andrijs Baumeisters savā lekciju ciklā par Meistaru un Margaritu stāstīja, ka Bulgākova romāns daudziem sekularizētajiem padomju cilvēkiem bija pirmā iespēja uzzināt kristietības stāstu. Igaunija ir diezgan postprotestantiska vieta - ar saviem nenoliedzamajiem utilitārajiem panākumiem, kad izsapņotā materiālā turība jau ir sasniegta un tomēr nākas domāt par to, kāda tam sasniegtajam ir jēga. Filma sākas kā balagāns, pārestetizēta, saldā glazūrā pasniegta Brežņeva laiku padomija, kur kā viena no butaforijām parādās pareizticīgo klosteris. Pie tam filmā klosteris kā vieta patiešām rada paradīzes stūrīša, pēc kura ilgojas sirds, iespaidu. Tālāk stāsta fonā ļoti spēcīgi ir parādīti kristietības elementi - ikonogrāfija, arhitektūra, sakrālā mūzika, lūgšanas. Filmas autori neapņirdz "melnsvārčus", mūki ir gudrības avots un stāstā iztrūkstošās tēva figūras substitūti. Patiešām interesanti, ka mūslaiku igauņiem vajadzēja tieši šādu pasaku terapiju. Gan par ticību, gan padomju laiku. |
Kas varētu būt MIF? kaut kāds fonds, kas darbojās 2005. gadā vismaz Latvijā. kultūras jomā, iespējams. |
Godprātīgi izdarīts darbs. Sajūsmā krēslu nesalauzu, bet novērtēju par ieguldīto darbu un tā kvalitāti. Pirms seansa rādīja citu filmu reklāmas. Mēs parasti cenšamies trāpīt tā, lai skatītotos tās iespējami nedaudz, bet tā pat redzēju, ka tiek reklamēts kaut kāds kino izstrādājums, kur Kinkongs kopā ar Godzillu cīnās pret sliktajiem. Uz šāda kopējā fona vizuāli perfekti izstāstīts klasiski arhetipisks stāsts, protams, ļoti izceļas. Pati Herberta proza mani nekad nav īpaši aizkustinājusi, bet filma patika tieši attēla un skaņas dēļ. Aktierdarbs arī pieņemamā līmenī. Iesaku. |