vakara pasaka
Reiz sensenos laikos dzīvoja tēvadēls. Gudrs jo gudrs. No viena sivēna, ko uz pilsētu aizvedis veselu riekšu ar zelta naudu dabūjis un nu iet uz māju.
Kā iziet no pilsētas, tā tūliņ velns klāt, par vecu vecīti pārgerbies.
"Ak, vai, kāds tu bagāts dēls. Kā sper soli tā nauda džinkst, pa visu pasauli. Nu, vai nevari iedot kādu mazumu?"
Bet tēvadēls nedod. Saka: "Nē, nē, tu jau pats velns esi, no pieres ragi rēgojas. Kā došu vienu naudiņu tā tūlīt izrausi to, kas kabatā.", un iet tālāk.
Velns nu dusmīgs par dēla gudrību un nolemj tam sekot. Naudas jau šim nevajag, tik to dēlu piekrāpt gribas. Tā, tas noskatās pa kuru ceļu dēls aiziet un izkaļ jaunu plānu.
Aizskries dēlam pa priekšu, nogulsies uz ceļa un skaļi vaidēs, ka nav ēst, tad nu dēls tam iedos. Velns nomainās par nabagu, pielūko lai ragus neredz un aizkrien priekšā dēlam, kur tas arī noguļās ceļa malā. Kā dēls tuvojas tā tas sāk vaidēt: "Ēst nav jau trīs dienas, kaut kāds labs cilvēks iedotu naudiņas maizi nopirkt!".
Dēls uz nabagu noskatās un domā, "Naudiņas vajadzēs tēvam un mātei, bet svārkos gan ceturtā daļa maizes kukuļa, to gan var iedot.".
Dēls pienāk pie nabaga "Ņem šo maizi. Tā man ceļam, bet kā redzu, tev vairāk tā noderēs."
Velns ierauga, ka naudas vietā tam sniedz maizi, noskaišas, pielec kājās un aizskrien mežā.
Dēls klaipu ieliek atpakaļ svārkos un iet tālāk. Nauda džinkstēdama velnu kārdina.
Velns nu domā, "Nu ja nevar ar gudrību, tad ar spēku." Tā izdomājis velns iet pie sava drauga - ciklopa un sarunā.

Tā nu dēls nāk garām ezeram, kad pēkšņi tam priekšā no krūma izlec milzis ar vienu aci un vāli rokā un bļauj tam virsū "Tēvadēls, maitas gabals, dot kas tev kabatā stāv!"
Bet dēls nebīstas un jau zina ko darīt. Tas tam saka: "Labi, tu stiprāks par mani. Došu tev. Tik ļauj vispirms pie ezera nodzerties."
Ciklops atļauj.
Dēls pieiet pie ezera, paņem sauju ar ūdeni un sviež to ciklopam acī. Ciklops iebļaujas, atlaiž vāli un paklūp un dēls priekš drošības to pagrūž, tas ieveļās ezera dziļumā un noslīkst.

Velns to no koka noskatoties noskaišas pavisam. Ne tikai naudu nav atdevis, bet arī ciklopu nobendējis. Nu tas pavisam negants.
Kā dēls iet, tā tas šim mācas virsū - debesis padara tumšās un liek kā dieva balsij skanēt "Ej tak tu dēls uz elli uzreiz par skopību tādu skopību."
Dēls balsij notic, pa īstam nobīstas un metas ceļos "Ak balls, tikai dod man laiku līdz mātei un tēvam aiziet, naudiņas atdos, kā apsolīju tas man vispas jāizspēj!"
Velns redzot, ka dēls naudas nekādi nedos, padara debesi atkal gaišu, balsi izgaisina un metas prom uz elli atpakaļ.