interesanti ir tas, ka jaunie cibisti cenšas saprast, kur nokļuvuši, tādēļ cenšas kaut kā sev saprotamā valodā reflektēt par klab.lv. piemēram, viens veids ir tādi, kas pirmajā pukstā/rakstā/ierakstā skaļi paziņo, ka viņi šeit piereģistrējušies, ka šī būs viņu virtuālā dienasgrāmata, ka viņi rakstīs par sevi utml. tad ir tādi, kas pirmos padsmit ierakstus šausminās/priecājas par klab.lv. tad ir tādi, kas tā ļoti, ļoti kautrīgi iesāk, ka tikai kaut ko par daudz nepasaka, neatklāj. droši vien, vēl daži veidi.

bet visi ar laiku pa lielam sadalās divās daļās: tie, kas triju nedēļu laikā ir aizmirsuši par klab.lv, otri ir tie, kas paliek.