R. Blaumanis un co
Vai man ta liekas vai arī latviešu literatūras dižgari raksta pilnīgi vienādi?
Daži piemēri:
* Bagātajiem ir visas sliktās īpašības un tie ir antagonisti.
* Protagonisti vienmēr ir no laukiem.
* Beigās kāds nomirst vai pazūd vai savainojas.

Tikko literatūrā analizējām divus R. Blaumaņa darbus - Salna Pavasarī un Zaudētās tiesības. Abi bija pilnīgi vienādi un vel bonusā bija vēl iepriekšminētais.
Depresantas beigas. CHECK. Galvenais varonis ir nabadzīgs. CHECK. Bonus punkti par to ka tā ir jauna meitene. CHECK. Jaunā meitene apprec vecu pidaru, kurš drīz miršot, bet tomēr nemirst. CHECK. Meitene īstenībā mīl citu pidaru, kurš ir jauns, bet nabadzīgs. CHECK.

Cik ievēroju - latviešu autoriem ir tendence būt edgy uzburot idilliskas ainas un tad atrodot veidu kā tās padarīt par Šekspīra cienīgām traģēdijām. Un vienmēr tas notiek ar lauksaimniekiem.
Jo tumšāku un traģiskāku stāstu tu uzrakstīsi jo krutāks skaitīsies latviešu literatūrā. Viens izņēmums tomēr tas pats vecais Lāčplēsis, kurš sarakstīts mazliet citādākos apstākļos.




sokolade atkal nodirš dzimtās puses litaratūru.