PZ Maijers (2009. gada 10. maijā)
http://scienceblogs.com/pharyngula/2009/05/elephants_wings.php

Reiz sen senos laikos, četri akli vīri gāja caur mežu un uzdūrās zilonim.

Mo, kurš atradās priekšgalā, satvēra snuķi. “Tas ir tausteklis,” viņš teica. “Es domāju, ka esam atraduši milzīgu astoņkāji!”

Lerijs ieskrēja ziloņa sānos. “Tā ir siena,” viņš teica. “Liela, saraina siena.”

Kērlijs, stāvot ziloņa aizmugurē, pieskārās astei. “Nav par ko satraukties, tas nav nekas vairāk par virves gabalu.”

Īgletošs kavēklī, kam viņi bija uzdūrušies, saskatīja iespēju atsēsties koka ēnā un atpūsties. “Izsverot visus apstākļus,” viņš teica, “mans viedoklis ir šāds – lai kas tas būtu, tam ir spalvas. Skaistas, visās varavīksnes krāsās zaigojošas, spalvas.”
( Turpinājums )

Tags: alegorija, filozofija, gudrie un zilonis, pz maijers, reliģija, tulkojums, zinātne

Reiz dzīvoja kāds astrofiziķis vārdā Karls Segans. Varbūt būsiet par viņu dzirdējuši - viņš bija slavens zinātnes popularizētājs un SETI projekta tēvs. Segans bija arī skeptiķis un humānists. Piedāvāju Jūsu uzmanībai fragmentu no Segana grāmatas "The Demon-Haunted World: Science As A Candle In the Dark". Šajā interesantajā fabulā Segans ilustrē savu un skeptiķu attieksmi pret nefalsificējamām hipotēzēm. Fabulas oriģināls šeit, mans tulkojums zemāk.
( Fabulas tulkojums )

Tags: alegorija, karls seigans, skepticisms, zinātniskā metode