Nu ko, jauna dzīve, ha ha. Vakar absolūtā topā bija 4. kurss, jo es, protams, mierīgi gadu iesākt nevarēju. Tā ir, kad neiečeko lejā ziņojumu dēli un uzreiz iet uz turieni un tajā laikā, kas lapiņā norādīts. Nu lai gan galu galā, kas gan tur tik slikts, apsēsties puspilnā auditōrijā, sēdēt gaidīt, pamazām sākt uztraukties, ka apkārt visi runā krieviski un izskatās vecāki. Viss ir labi, līdz netīšām atklājas, ka esmu ieklīdusi pie 4. kursa citas programmas krievu studentiem. Nu jā, that'z me. Džeki ierēca, protams. :D Bet nu no manas puses kļūdu nebija, ja nu vienīgi infō dēļa izlaišana.
Vakar bija gara diena. Vairāk kā 5 stundas gaidīšanas, staigāšana ar papēžiem un, galu galā, viss jauns. Mani ne brīdi nepameta sajūta, ka tas wnk atkal ir kkāds seminārs, projekts or smth. Heh, protams, ka jau pirmajā dienā bija pirmais pārbaudījums, reklāmas grupās bija jātaisa 4. kursa studentu [šoreiz vismaz programma īstā] uzdevumā. Tas katru gadu notiek, cik sapratu. Ha ha, kā es degu nepacietībā ieraudzīt no malas tās apjukušās, neizpratnes pilnās, ierēcošās sejas no malas... ļaunais atriebības prieks. ]:D Da labi, tas vēl tā, bet tas darbs grupās [jau atkal ..], kas jāprezentē 11. septembrī... Jēziņ, te laikam būs jāstrādā bišķi vairāk kā skolā. :D

Likās, ka tās 2 stundas, ko mūs noturēja, bija daudz. Bet nē, es kļūdījos, smagi kļūdījos. Papļāpājām ar bijušo - viņam, ak mans dievs, 7 lekcijas bija un vēl kkādi laboratōrijas darbi laikam. Es ar savu sarakstiņu sajutos bezmaz vai kā 1. klasītē. Šon viņam 5 lekcijas, a es braucu uz 2 stundām wnk iečillot. Nu un manas max 3 lekcijas dienā... Goda vārds, pirmā klasīte! :D Ja viņš šito izturēs visus 5 gadus un neizkritīs no budžeta, tas nudien būs ļoti, ļoti spēcīgi. Bet viņam izdosies, gan jau.