Nejēgā gribas ēst. Bet kamēr vakar-brok-pusdienas [ēdienreize, karoč, kas seko vakardienas pusdienām un pusgulētai naktij] slidās, novērsīšu domas no izsalkuma šitepat pie PC.

Pēc visām manām ..khmm.. attiecībām es esmu sapratusi, ka tas, kas ir tagad, beidzot ir tieši tas, ko es gribu un ko man vajag. Nu un tāpēc tam wnk IR jāsanāk. Ha ha, domājot optimistiski, jau, nevar nesanākt, ja paskatās uz notiekošo. Nav viņš no tiem, kas baigi tēlo, so, man ir nopietns pamats domāt, ka līdz Ziemassvētkiem.. Nē, stop, redzēs, kā būs. Vienu es zinu droši - ar katru reizi kļūst arvien labāk.
There is something wrong, and there is something right
When you can take me by hands and I will close my eyes.
(The Bird And The Bee - Fucking Boyfriend)

Bet real-time šī ir pēdējā vasaras diena. Esmu uzvilkusi savu foršo kleitiņu, ko tā arī ne reizi neuzvilku šovasar, un izbaudu brīvību, vienatni un mūziku. Diena ideāla - skaidras debesis, jauks mood un abi vecāki darbā. Vismaz šo rītu neizbojās nekādas smīniņpiezīmes no tēta puses par to, ka atkal dārzā bijām, vai mammas tirdīšana. Joprojām viss iekšā ir tikpat labi un mierīgi. Uz atvadām man novēlēja šodien izdarīt ko labu. Tas nozīmē, ka es laikam saņemšos beidzot sakārtot skolas lietas. Derēs takš?

Ps. Heh, bet mājupceļā pasēžot pie vientuļa rīta mentōla [nē, es nesmēķēju :P] un austiņās klausoties Dido - White Flag [kas bija mana šķiršanās himna bezmaz vai], es kārtējo reizi sapratu, cik patiess ir teiciens 'Viss notiek uz labu'. :)