Bļāāāāā, LU ir budžets. 10 minūšu laikā bija jāatbild. Zvani tuvākajiem, histēriska uzvedība. Un zvans no Rseba, ka nedabūju budžetu. Paldies, tā man tobrīd ļoti trūka, jā. Ar 4:0 budžeta labā atbildu uz nākamo zvanu, kurš ir no LU, jo teicu, ka jāpadomā. Jā, es studēšu pie jums. Līdz 3iem jābūt? Jā, labi, es atbraukšu. Ā, pagaidiet, vēl ir jautājums par rotāciju... blā blā... NĒ. Piedodiet, es pārdomāju. Es nestudēšu LU. Tā nu uzvedas mana intuīcija. Brīdī, kad esmu piekritusi, samierinājusies, sapratusi, viņa ar skaļu protestu izlaužas uz āru. Sev par mierinājumu varu teikt, ka budžetiņš man tāpat būtu uz 1. semestri, ne vairāk, jo kamōn, tur tomēr ir 100 cilvēki un 6 vietas. Plus, mani ēstu nost apziņa, ka RTU, uz kuru es biju domājusi braukt tajā dienā, kad pieteicos LU, tā programma bija lētāka. Un tas, ka neizvēlējos Rsebu. Bāc, pārbaudījumiņš nerviem šim rītam ne pa jokam.

Feel free to fly.