Tikko pamodos no ļoti interesanta sapņa, kurš, man par sava veida mierinājumu, ir pārāk garš, lai mēģinātu atcerēties. Man patīk atcerēties sapņus, pierakstīt tos un pēc kāda laika izsapņot pa jaunam. Bet nu šīsnakts sapnis, kā jau minēju, bija garš un ļoti piesātināts. Tik daudz darbojošos personāžu vienā sapnī man sen nebija bijis. Heh, viens no viņiem bija Supermens, kurš strādāja par dārznieku pie kkāda džeka, kurš bija mani uzaicinājis papōzēt gleznai. Kretīns, Edmis, Māris, tagadējais, visādi klasesbiedri, visādi citi cilvēki.. Kompānijā, kas bijām, kad gājām ar kājām uz Rīgu, jo Ožos izkāpām ārā uztaisīt pikniku un pēc tam vilciens mūs ilgi gaidīja, bet tā arī aizbrauca, man ar vēl kko skrienot viņam pakaļ, stabili bija pirmie 4 minētie, plus vēl kaut kādi pāris cilvēki. Raiba kompānija, es teikšu. Garlaicīgi nebija. Es esmu kādreiz teikusi, ka man patīk mani sapņi? :D

Kaut arī tikko pamodusies, es tomēr esmu pamodusies pietiekami agri, lai beidzot varētu aizbraukt uz bibliotēku. Bišķi vairāk kā stunda laika sačammāties. Jāuzkož kaut kas, jāsaģērbjas un jālec uz riteņa. Cerams, ka nelīs. ^^