Hell-fucking-yeah. Diena pa skaisto. Biju Rīgā, pavazājos pa Vecrīgu. Ieklīdu kkādās mazās ieliņās, kur nekad nebiju bijusi vēl, a tur ideāli - klusi, mierīgi un skaisti. Vienubrīd piemetās riktīga Vācijas sajūta, nezinu, kāpēc. Patīkama, kaut arī nostaļģiska. Tad vēl es nostāvēju nejēdzīgi garu rindu LU, kopumā pavadot tur apm 2,5 stundas. Lieki piebilst, ka pēc tam tur vairs rindas praktiski nekādas. Vajadzēja vēl pavazāties. :D Vsp es tur, rindā stāvot, nevarēju vien beigt brīnīties par to, cik daudz cilvēku ir Latvijā. Nu ok, cik daudz topošo LU studentu. Jo viņi jau visu laiku tikai nāk un nāk.. No kurienes viņi rodas?
Un tad dienas jaukākā daļa - vakars. Viss atkal ir tiiik forši. ^^ Negribu domāt par to, cik ilgi 'n stuff, bet galvenais, ka ir. Tagad. Man. Nevaru nepiefiksēt, ka tās tukšuma sajūtas, kas bija agrāk, vairs nav. Dzīve ir skaista. ^^