Sapņi ir forša padarīšana.
Sapnī es redzēju sevi Ņujorkā, pēc tam, kad biju mistiskos laukos svinējusi Jāņus, jo aizlaidos no Rīgas stacijas, kurā trakoja 3 gorillas. Respektīvi, gāju pa ielu kkādā kompānijā un pēkšņi ieraudzīju, kā pāri ielai veikalā ieiet cita kompānija, kurā esmu arī es. "Ew, vai nu man ļoti smagi gļuko vai tā esmu es..? O_o" Pēc tam mēs vēsā mierā domājām, kad tas būtu varējis būt, kad es biju Ņujorkā, bet tā arī nekas prātīgs netapa. "Super, izrādās - es esmu bijusi Ņujorkā! ^^" Mierinājumam iegāju veikalā un sāku skatīties makus. Un vsp tur bija ļoti daudz pazīstamu cilvēku. Plus vēl nepazīstami, tb, nekad neredzēta izskata cilvēki, kas bija ļoti pazīstami. Interesants sapnis, jāpieraksta, lai atcerētos. ^^


Aizbraucu uz Rīgu, stacijā meklēju kko, tad vienā brīdī parādās gorilla, es sāku bēgt, slēdz ciet gan veikalus, gan gaiteņus, mani 2reiz ieslēdz veikalā, kad gorilla ir gaitenī, un man ir paniskas bailes par to, kas būs, ja viņa salauzīs durvis, kkādā citā veikalā mani ieslēdz ar kkādu džeku, tad gorilla sāk dragāt durvis, kas to veikalu savieno ar šito, atveras durvis uz gaiteni, mēs bēgam prom, domāju, ka vajadzētu iet prom no stacijas, eju līdz tam krustojumam, izdomāju, ka diez vai gorillas spēs tikt uz perōna, tāpēc varētu aiziet no Dzirnavu ielas tikt augšā. Tālāk kkāds iztrūkums, esmu pie Jelgavas stacijas, pa kkādiem mistiskiem ceļiem tikšana caur tjip stacijas pagalmu/mežu uz kkāda grants ceļa upes krastā, uzmanoties no apsargiem, iešana pa to ceļu līdz kkādai mājai, kur uz ceļa bija 3 melnbalti dzīvnieki, kas izskatījās pēc āpšiem, bet saucās kkā uz 'b' burta [ka tik ne burunduki :D], tad iešana atpakaļ, jo turpināt ceļu bija bail, āpši man sekoja, koda pēdās, bet man bija kerzas, tāpēc neko nejutu. Gāju, gāju, tiku atpakaļ līdz šortkatam no stacijas, satiku vēl kkādu cilvēku, parādīju viņam ceļu uz staciju caur pagalmu/mežu, pati aizgāju pa citu taku. Iztrūkums, Jāņu svinēšana, trase ar baltajiem kombīšiem, kuru bija daaaduz, kādi padsmit laikam stāvēja, test drive, tad īstā braukšana, man rocene ieēdās, reāli cīņa, viens otru stumj ārā, tālāk kkā pēkšņi vajadzēja kāpt ārā un ar kājām līst kkādā šaurā pazemes tunelī, no sākuma gribēju ar mašīnu, tad nācās kāpt ārā, kkāda saķeršanaās ar vienu meiteni, kuru nezinu vsp, bet it kā pazinu ļoti labi, tad laikam finišs, Rūfmeikera uzbāšanās un pateikšana, ka ok, neko nevar, jo, ja viņa draudzene uzzinās, būs slikti. Gribēju iet pastāstīt šito Baibiņai, un tad pēkšņi, voila, NY, jo es wnk tā zināju, ka esmu Ņujorkā. Ejam kkādā nelielā kompānijā [moš 3 cilvēki, laikam Rubenis arī], pāri ielai stūra veikalā ieiet kkur 5-6 cilvēki, es arī [sarkanā adītā cepurē ar nagu, brūnā jakā, tumšos džinsos un brūnajos zamša zābakos], Baibiņa arī, tad sākām domāt, kad es biju Ņujorkā. Tjip tā, ka it kā mēs reāli esam Ņujorkā, bet citā laikā. Viens no variantiem bija, ka tad, kad Baibinai bija tas projekts, tjip, ka viņi laimēja braucienu uz NY, bet variants tika noraidīts, jo atcerējāmies, ka es nepiedalījos vsp. Un tad pēc tam es nez, vai tā es, kas sapņoja, vai tā, ko redzēju, ar Baibiņu kopā bija tajā pašā veikalā, skatījos peldkostīmus un tad makus. Atceros frāzi: "Atkal makus skaties? Neuztraucies, gan jau dabūsi!". Neesmu pārliecināta, bet sapnis laikam beidzās. ^^