Tāda sajūta, ka mans izlaidums ir vajadzīgs tētim, ne man. Es mierīgi varētu iztikt bez, u know. Viņš te ir tas, kas piedzied pilnas ausis par to, ka viņa laikos no izlaidumiem gāja mājās tad, kad jau saule ausa. Ka viņš nesaprot, kā var negribēt ne izlaidumu, ne balli. Viņa čakarēšanos ar manu kleitu es jau esmu gandrīz pārcietusi, bet viegli nebija. Rīt būs traki - jāiet ar viņu uz apavu veikalu viņam kurpes meklēt. Jau zinu, kas būs... Visa tā māšana un rādīšana uz ūberkrutām un spīdīgām 10 cm špiļkām. Bļe, tikai 2 dienas.

Tā jau neesmu normāla tgd, bet šovakar viņš rādīja klasi meistarbesīšanā.

Šobrīd vienīgais, kas mani notur normālu, ir skaļa mūzika. Vienīgi nācās ausis uzlikt, bet tas nekas. Ō, laba dziesma sākās.

Ps. Gribu atvaļinājumu, dzīvošana manās mājās ir grūti izturama psihiskā ziņā. Atvaļinājumu vēlams uz Medus ielu, tur ir labi. Lai gan principā stāvoklis tuvojas 'vienalga' līmenim.