Nu ko... SoftDB ir aizvadījusi vēl vienu jautru diennakti. :D
Forši ir tā ņemt un aizbraukt uz Auci. Un tur, savukārt, ir forši:

• satikt sen neredzētus un vispār neredzētus cilvēkus, īpaši ja vēlāk atklājas, ka cilvēks dzīvo blakus mājā.
• ka spīdīgs un smuks Mersedess brauc liet degvielu bezmaz vai šitādā benzīntankā. Īpaši rēcīgs moments ir šofera sejas izteiksme.
• braukt mašīnā ar 5 džekiem, tb, vienam klēpī, bet pārējie 4 apkārt.
• dejot valsi ar pirmo reizi mūžā satiktu džeku pamestas un pademolētas muižas [Stirnas] deju zālē.
• būt tusā vienīgajai meitenei 7 džeku kompānijā, kad visi mēģina pievērst uzmanību, tb, uzmanības pievēršana aug līdz ar katru [viņu] izdzerto pudeli.
• kad ar 2 kastēm alus smagi nepietiek, bet dzeršana ir kulturāla [es tikai kādus 2 l izdzēru].
• iet naktī caur Auci kopā ar 2 džekiem, no kuriem viens cenšas uzmākties, bet otrs - pasargāt.
• galu galā, wnk paskūpstīties ar džeku [ne to, ar ko dejoju], pat ja mēles pīrsinga viņam vairs nav [jo viņš to apēda netīšām O_O].
• pēc tam, kad džeks aiziet mājās, bet pārējie arī jau sen ir izklīduši vai augšā guļ, ieiet mājā un saprast, ka te ir bijis remonts un istabas vairs nav tā, kā bija, kad pagājušoreiz tur biju, respektīvi, nav ne jausmas, kur iet. Tad nākas klusiņām iet katrā istabā iekšā, spīdinot ar telefōnu virsū guļošiem cilvēkiem, lai atrastu īstos. Vēlāk, ja pirmajā riņķī tas neizdodas, pastāvēt trepēs, mēģināt zvanīt saimniekam uz Īrijas telefōnu, kurš Lv, kā izrādās, nestrādā, un apsērt iespēju iet gulēt virtuvē uz krēsla. Vot pārsteigumiņš no rīta būtu... Beigās tomēr neviens netiek arī pamodināts ar jautājumu "Atvainojiet, jūs nepateiktu, kur ir Edmunda istaba?" [xD], un īstā istaba tiek atrasta.
• ka jautrība ir tāda, ka gultas, protams, ir aizņemtas, un nākas salt ragā [logs bija vaļā un apkure - neieslēgta] mīkstajā krēslā, apsedzoties ar krēsla pārklāju un lielu rotaļu lāci. Lieki piebilst, ka ideja par pārklāju atnāca tikai pēc tam, kad 2 h biju nogulējusi zem lāča. Labi, ka neviens to neredzēja. :D
• no rīta vērot gay porn stila 2 džeku prikolēšanos gultā.
Galu galā, tur ir forši ne tas vien.

Eh, bet beigās viss, protams, vienmēr ir labi. Tiku i pie gultas, i pie siltas segas uz kādu pusstundiņu. Tad sekoja ideālais mājupceļš. Tiešo autiņu uz Jelgavu nebija tā, lai paspētu, tāpēc nācās braukt caur Dobeli. Neiesaku to darīt caur Īli u know. Apmēram 45 minūtes pa nenormālajiem, bedrainajiem un līkumainajiem grants ceļiem ar vecu autobusiņu. Jūtos laimīga, ka gremošanas trakts mani nepievīla. Starp citu, pēc jau apmēram 20 minūšu kratīšanās pabraucu garām zīmei, kas vēstīja, ka līdz Aucei, tb, maršruta sākumpunktam, ir 5 kilometri. Foršs līkumiņš.
Ps. Autiņā bija ar 1991. gadu datēts ieskrāpējums.

It nemaz nesaprotu, ka šon ir 3diena un parīt ir izlaidums. x_x Zombie-time turpinās.