Rīts, līdz galam nepamodies vēl. Diena, kas vairāk bija wnk vazāšanās un uz beigām vilkšanās noberzto kāju dēļ. Vakars vienā skriešanā. Vpročem, ir ok diena. Pārmaiņas pēc vismaz kkas notika. :D Izmērīju daudz kleitu [subjektīvi] un paēdu Makdonaldā [ko jau kkādu laiku baaaigi gribējās]. Dabūju pabraukāt ar mašīnu pa ilgiem laikiem. Kleitu neatradu, atradu šuvēju, pasūtīju šuvēju, mērīju vēl, braukšu meklēt vēl, bet galu galā man šķiet, ka, ja vien neatradīšu kko, kas - o, jā, tas ir mans! -, tad vilkšu vai nu veco kleitu vai sakombinēšu kko. Čo ta man ne pārāk patīk ziņas, kas skan no blakusisstabas.
Ā, nu vienīgi tā rōzā kleitiņa. Ja nekā nebūs līdz 4dienai un tā kleitiņa tur vēl būs, apsveru iespēju to nopirkt.

Bļe, nafig es tā pieķeros cilvēkiem? Varētu braukt prom. Man tiešām negribas te dzīvot, kad paklausos, ko viņi tur apspriež...
Iedzeršu Laitu un papriecāšos par to, kā jūtas kājas čībās, proti, iekš kkā ļoti silta un mīksta. Un pašausmināšos par to, ko dzirdu. Proti, mazohistu ziņām.

Un vēl vienubrīd mans telefōns piedzīvoja sen neizjustu aktivitāti - saziņa ar visām trijām. ^^

Ps. Ne-Māra diena turpinās, vot tā. Un tu neticēji. :P
Pps. Kko vēl gribēju rakstīt, atceros. :D