Melnā strīpa pienāca ātri.
Solīts makā krīt visai bieži, a, ja nekrīt, tad vainīgs turētājs. Lai nu kā, sajūtas man šovakar nav no tām patīkamajākām. Kuram gan nebūtu patīkami, ja atklājas, ka blogam uzticas vairāk kā draugam? Un te es domāju īstu draugu, lai arī cik novazāts šis jēdziens nebūtu. Turklāt mana jaukā, mīļā, labsirdīgā un visādi citādi ļaunā persōnības otrā pusīte grib atriebties. Nav laba doma? Zinu. Bet... Bet viņa mani neklausa, respektīvi, man nav citas izvēles kā vien apmierināt viņas prasību. Mazliet ignorances, vēsuma, un varbūt viņai būs gana. (Kad reiz bērniem iemācīs, ka atriebība nav laba..?)