No rakstības pirmsākumiem līdz e-pastiem un čatiem.
Gribu stāvēt lietusgāzē. Tā vienkārši stāvēt kaut kur pļavā vai ielas vidū, bez telefōna kabatā, pofigā par drēbēm, matiem, kedām. Bez problēmām un uztraukumiem. Lai aizskalo to marinādi, kurā jūtos iekritusi.

Pilsētā notiek kaut kas dīvians ar lietu, vai arī es wnk sen neesmu gājusi kaut kur pirms negaisa. Kvartālu mitrs asfalts, kvartālu sauss, kvartālu pilina, kvartālu gāž, kvartālu sauss, kvartālu pilina un tā tālāk un tā joprojām. Zibeņi un pērkons. Bet gaiss joprojām smags, nekāds un pēc lietus alkstošs. Vajag negaisu. Un vēlams šodien, ne rīt.
...Turklāt uz rītdienu jāizlasa nieka 3 gadu vēstures viela, kas ekvivalenta kādiem diviem ar kapeikām tūkstošiem gadu, un +/- jāzina pēdējie pāris gadsimti. Gonna be fun. Jau tagad knapi turos. Šķiet, ka šovakar manu spēku pietiks tikai īsajam kursam, proti, nodaļu hronolōģiju izlasīšanai un galveno datumu pierakstīšanai. Un jāizlasa vispār, kas, kur un kad bija Livōnijā.