Njā, žēl, ka rozītes un īpašā apsveikumskūpsta rīt nebūs. Tos abus saņemt [nu var arī atsevišķi] vienmēr ir patīkami. Visvairāk uz škrobēšanos parauj laikam atmiņas par to, kā mēs runājām par rītdienu. Un par nākotni. Tad, kad tā mums vēl bija kopēja, protams. Bet nekas, rīt es smaidīšu. Pasmaidīšu, pasveicināšu un... paiešu garām. Lai redz, ka man viss ir kārtībā.