Don't leave me here.
Naktis ir anormāli gaišas, nevar pagulēt. Tāpat arī vakar - kad piespieda izslēgt datōru, pārvācos uz palodzi un rakstīju. Sen nebija ar roku rakstīts. Viss, viss, atklāti un detaļās. Ar visu to, ko gribu. Ir labi tā stundu pirms saullēkta sēdēt un rakstīt. [Starp citu, man vienmēr ir licies neticami, ka naktīs var dzirdēt vilcienus. Saprotu, kā tas ir iespējams, bet tomēr neticas.] Labprātāk es vasarā apmainītu dienu un nakti vietām, lai viss action ir pa nakti. Tās ir ideālas..! Un tomēr būt pūcei ir grūti. It īpaši, ņemot vērā, ka gulēt nav iespējams ne vien nakts, bet arī domu dēļ. Nāk miegs, ļoti nāk miegs, bet, ielienot gultā, viņš vairs nenāk. Tad viņš ir aizgājis. Tad smadzenes atkal no gala sāk ģenerēt bezgalīgi līdzīgās situācijas. Besī. Gribu mācēt aizmigt. Gulēt. G-u-l-ē-t. Žēl, ka vienīgais veids [miegazāles nav mēģinātas un arī kkā negirbas riskēt], kā aizmigt gana drīz, ir, kad guļu ne viena. Viss pārējais nepalīdz.