Fail №26
Biju svētā pārliecība, ka konsultācijas sākas 12os, lai gan, no kurienes man tāda pārliecība, nav ne jausmas, jo ne vakar, ne iepriekšējās dienās nebiju paskatījusies plānotājā, cikos tad īsti ir. Nu jā, tātad - konsultācijas 12os, pie celšanās īpaši neiespringstu, bet nu uzlieku modinātāju uz pus9iem. Nezinu, kāpēc, wnk tā.. Katram gadījumam. Guļu, guļu, sāk skanēt modinātāji [man viņu daaudz salikts :D]. Ok, lai skan, es slēdzu laukā un guļu tālāk Telefōns turpina ārdīties. Pēc pāris minūtēm tētis, kam mans modinātājs āāārkārtīgi besī [man arī, paklausīties nav iespējams, kad nomodā, bet gulēt gan varu pie viņa O_o], sāk piesieties. Saruna miegā: - Cikos skolā jābūt? - Nezinu - Kā tu nezini??? - Nu es nez, neesmu plānotājā paskatījusies. Man liekas, ka 12os - Tad cikos tev jāceļas??? - Nu nez, atnes somu, viņa koridōrā.. - Tētis atnes somu, es paņemu plānotāju, atveru un... ieraugu, ka konsultācijas ir 8:00 - 10:00. FAK! Pulkstens bez20 9, ko darīt, nezinu. Cīņa ar sevi. Gulēt tālāk, jo miegs nāk, vai celties un maukt uz skolu? Apmēram minūti domāju. Galu galā saģērbos un, knapi acis uzkrāsojusi, aizmaucu uz skolu. Tētis pat bez nekādiem jautājumiem aizveda. Paspēju uz pēdējām 20 minūtēm tikai, kā izrādās. Tā ka būs uz otras klases konsultāciju arī jāaiziet, tikai šoreiz bez kavēšanas. Un šoreiz, diemžēl, tā offic būs mana pēdējā stunda pie viņas [tāpat es domāju, beidzoties pamatskolai].

Kā jau parasti, bišķi nostaļģija. Patrāpījos uz vienu starpbrīdi vēl. Ēh, tas viss tūlīt, tūlīt būs prom; vēl tikai mazliet. Nu jā, ir jāiet tālāk, un kaut kam ir jāpaliek aiz manis, bet negribas. Patīk skolas dzīve.. Un rīt ir eksāmens, ak, kāda laime, kāds prieks! ^^ Vismaz šon offic jāiziet cauri visiem tiem likumiem. Nevar padoties kārdinājumam paļauties uz sevi, ka tāpat jau gudra. Atkārtošu, sapratīšu, atcerēšos un būšu vēl gudrāka. Pārāk ilgi mani visi par tādu ir saukuši, jāpierāda arī.