Otrā palīdzība.
Jūtos kā gudrā blondīne. Tikko tētis bija sarīkojis praktisko eksāmenu autō tehniskās drošības jautājumos, proti, man bija jānomaina ritenis. Bez priekšzināšanām un mēģinājumiem, protams. Un I DID IT! Blondi bez gala, ar atliektu mazo pirkstiņu un stulbām teōrijām, bet līdz galam un pati [pēc tam, kad tētis pateica, kas apmēram jādara, bet process, process.. - mans darbiņš]. Pat skrūves pieskrūvēju pilnībā, tētis vairs pagriezt nevarēja pēc tam. 8] Nu ko, ar mani var braukt droši - vismaz varu nomainīt riteni arī meža vidū bez zōnas telefōnam. Nebūs tik ātri, protams, bet tālāk tikšu. Yeah, baby.

Ā, vēl Ps: man uz rokām tgd ir vairāki nenomazgājami traipi, pret asfaltu nobrāzta pirksta locītava, bet visi nagi ir veseli un pat neaizlūzuši. ^^