es jau sāku domāt [un tas ir progress] par ko tādu, kā skriešana, jo man dabesījās tas, ka man visu laiku klārē kāds par savām agrāko dienu lieliskajām attiecībām un par to, kā redz viņai skrēja pakaļ. Es arī tā gribu, un man tā sanāks tikai tad, ja nebūšu resna [es gan itkā resna neesot, bet tik un tā]. Ū, forši vispār citiem klabes ar saviem sīkumiem piespamot.
Skola? - nekas svarīgs, nieka 8. klase. Tur vēl nav ne eksāmenu, ne kā.

Da labi, es eju skatīties hokeju.