Atsperies, atraisies, daries un ārdies.

Šodien es esmu laba. Pie mūsu pastkastītēm jau kādu nedēļu stāv vēstule ar adresātu, bet bez dzīvokļa nr. Ņemot vērā, ka mūsu mājā ir 4 kāpņuteplas, iespēja, ka adresāts nemaz nezina par vēstuli sev, ir 3/4. Vēstule ir pietiekami oficiāla, lai teorētiski es kā saņēmējs gribētu to saņemt, tā nu es izdomāju, ka jādara kkas lietas labā. Jā, protams, es saprotu, ka tā nav mana darīšana un vsp pofig and so on, bet man būtu gribējies, lai man palīdz. Izlīmēju uzrakstus pārējās kāpņutelpās ar cerību, ka vēstule tiešām nonāks, kur tai jānonāk, pat ja tā bija galīgi nevajadzīgākais mēsls. Ceru, ka būšu palīdzējusi.

Btw, vienā krustojumā pie sarkanā es intereses pēc paskatījos, kas stāv aiz manis. Tēlaini runājot, mani gandrīz trieka ķēra, jo aizmugurē esošais džeks bija nenormāli līdzīgs viņam. Pat žesti, tas, kā viņš sēdēja. Tikai acis gan citas.

Ps. Paziņojumu līmēšanas procesā atklājās, ka uz blakuskāpņutelpas grīdas pie pašām durvīm ir tāds nenormāli foršs veidojums kā šitais. ↓ Laika gaitā gan cietis, diemžēl, bet galvenais, ka ir.