Paldies, skolotāj!
Uz rītdienas ētikas stundu [btw, tā arī neesmu sapratusi, ko tajās stundās māca] man ir jāizlasa 9 lapas, iespējams, murdzīgākā teksta ever un par 3 fragmentiem, citātiem jāuzraksta savas refleksijas. Šoreiz es pat nemēģināšu domāt, repspektīvi, iedziļināties tekstā. Es saprotu, ka tur noteikti ir jēga, brīžiem teksts pat izklausās visai sakarīgi, bet enīvei vienīgais veids, kā paveikt darāmo, ir ūdens liešana. Vismaz šobrīd.

     "Sastapšanās ar Tu ir žēlastības dāvana, viņu nav iespējams atrast meklējot. Bet, kad es viņam saku pamatvārdu, tas ir manas būtības akts, mana akta būtība.
     Tu sastop mani. Bet es stājos tiešā attiecībā ar viņu. Tāda attiecība ir izvēles objekts un vienlaikus subjekts, pasija un akcija un atceļ jebkuru daļēju darbību, līdz ar to ierobežōtībā pamatotās darbības izjūtas, tāpēc tai ir jālīdzinās kaislei.
     Pamatvārds var tikt izrunāts tikai no patības dziļumiem. Savākties vienkop un sakust vienumā nav iespējams tikai caur mani vien, tas nav iespējams arī pavisam bez manis. Uz Tu robežas es topu, un, topot Es, saku Tu.
     Visa patiesā dzīve ir satikšanās."

Man ir tikai viens jautājums. Ko vajag lietot, lai uzrakstītu kaut ko tādu? Un vēl pie tam lielos apmēros... X_x