Šobrīd es izskatos apmēram pēc "(dull)".
Pēc idejas, vēl nedēļa. Tikai nedēļa. Skolas dienas paies ātri - pat nepaspēšu piefiksēt, kas notiek, kā jau būs 4dienas vakars. Tad priekšā brīvdienas, ja viss notiek pēc plāna, un tad jau redzēs.
Kopš 5dienas pēcpusdienas atgriezās skumjas. Tgd gribu tikai vienu - dzirdēt no viņa, ka viss atkal ir ok. Šīvakara iemigšana atkal būs grūta. [Ēh, žēl. Biju jau sākusi gulēt normāli...]
Vsp es tā padomāju, un mani pārsteidza, cik ļoti nesens liekas 2. marts. But then again, tas liekas tiiik faking sen.

Konstanti jūtos nereāli nogurusi, un pēdējās 2 nedēļas nebūt nav bijis jauks un priecīgs posms.