Ви вилл бии ес ван ол зе вей он зе вей ту вандерланд.
No Brain šodienas puzles joprojām raibs gar acīm. Nu labi, es viņu tikko saliku, bet nu enīvei.

Trulums mani nepamet.

Un vēl es nesaprotu, ko liela daļa tā cepjas par Valentīndienu. Nez, tad jau man šķiet jēdzīgāk drīzāk svinēt persōnīgās jubilejas - nu tur mēnešus u. tml. Vai vēl ir variants, ka man wnk pārņem sajūta, ka dzīvoju nereāli [neiespējami] stulbā pasaulē, redzot visas tās sirsniņas, un tāpēc arī tā vieglā riebuma sajūta. Man nav nekas pret mīlestību, pati vien to kultivēju, bet fanošana par Valentīndienu, no offence, ir viens man neizprotams fenomens. Tiešām ir vajadzīga viena diena gadā, kad sarūpēt kādu dāvaniņu, samīļot un pateikt, cik stipri mīli?

viņš: Rīt tjip četrpadsmitais
es: Nu jā, a kas?
viņš: Vajadzētu tā kā tikties, ne?
es: Nez, varētu
Nē, es neesmu sausa un bezjūtīga, tā ir tikai ilūzija. :D