Labsrītiņš! ^^
Šorīt bija saullēkts. Goda vārds, sajūta ir tāda, ka austošu sauli netiku redzējusi gadsimtiem, - tā bija milzīga, oranža un karsta. Jā, un izskatās, ka arī pa dienu bija zilas debesis. U know, ir tik nenormāli forši pamosties, paskatīties pa logu un šokā ieraudzīt nevis pelēkās krāsas gradientu no tumšpelēkas līdz gaišpelēkai, bet gan dzeltenu strīpu pie horizonta. ^^ Patīkams rīts.
  
Vecāki man laikam neticētu, ka mēs tiešām gulējām no 10iem līdz pus8iem no rīta. It īpaši ņemot vērā to, ka es atnācu mājās, uztaisīju zaļo tēju un aizgāju gulēt. Līdz 5iem. Yeah. Lai cik tas nebūtu ļauni, mani tas sen vairs nerausta. Nu tas, ka viņi man netic, I mean. Šķiet, ka viņi paši to arī ir sapratuši, toties tēta replikas joprojām ir palikušas. It īpaši tā viena, kas izskan vienmēr, kad atnāku mājās. "Čau, sīkais! Nenosalāt..?" Vienmēr. Ar to smīniņu sejā. Grr. Acīmredzot viņi vēl nav bijuši dāčas augšstāvā, lai uzzinātu, ka mēs no dabas resursu dedzināšanas esam pārgājuši uz elektrību, vienu no pasaules ģeniālākajiem izgudrojumiem. :D

 Lai nu būtu. Man tāpat galvenais ir tas, ka dzīve ir skaista. ^^