Pomelo mizošana ir viena šausmīgi nogurdinoša nodarbe ... BET
Šorīt pamodos, kad skanēja manas šībrīža mīļākās dziesmas mīļākā vieta, un tad es sapratu, ka šī būs lieliska diena. Nothing special it kā nenotika, bet diena tiešām izcila. Sportā, kā par brīnumu, easy uztaisīju visas nepieciešanās pumpēšanās reizes, izpildīju trūkstošos m/d, vismaz kaut ko zināju matemātikai un pat kļuvu par lēkājošu rōzā poniju. :D Njā, tas bija pēc tam, kad man pateica, ka es Lv olimpiādē tiku uz pilsētu tomēr. Tad bij' tā: "... ? ... Wtf...? Uz pilsētu? KO??? ES TIKU??? Ā, ES TIKU!!!!!!!!!! (rofl)" :D Un tad es sāku no prieka lēkāt. Jautrs skats laikam bija. :D Bet nu enīvei, I feel good, tu-du-du-du-dū!
Dzīve ir skaista. ^____________________________^

Un jā, runājot par pomelo... Mani tiešām nepamet sajūta ka daru kaut ko nepareizi. Noteikti ir jābūt kādam vieglākam veidam! :D