Slīkstu tādos skolas parādu plūdos, ka nupat pilnīgi nopietni apsvēru domu, ka labāk būtu palikt stāvoklī, lai nekas nebūtu jādara, nekā jūnijā nepabeigt skolu un to pateikt vecākiem. Un ļaunākais ir tas, ka nav grūti un nav neizdarāmi, bet man pilnīgi un galīgi trūkst jebkādas motivācijas jebkam ar skolu saistītam. Un man nav attaisnojuma. Well, I'm screwed.